Ideālā proporcija
Fiziskais aspekts ir tas, ko redzam un varam novērtēt (mums patīk vai nepatīk), aplūkojot savu ķermeni spoguļattēlā vai fotogrāfijās.
„Tas, ko zinām mēs mediķi, kas mācījušies plastiskās ķirurģijas mākslu, lai patiktu tas, ko redzam, mūsu izskatam jāatbilst zināmām likumsakarībām. Kāpēc ir virkne aktrišu un aktieru, kuri mums visiem patīk, un daži, kuri nepatīk? Jo izrādās, ka vairumam no viņiem noteiktas ķermeņa vietas atbilst zināmām ģeometriskām proporcijām, pēc kurām mēs uztveram, vai mums šis cilvēks patīk vai nē! Un bieži vien tie, kuri mums patīk, tomēr, vairāk vai mazāk, atbilst šīm matemātiskajām proporcijām.
Ārsts, kurš ir mācījies, šīs proporcijas zina, un uzreiz spēj saprast, kuru ķermeņa vietu piekoriģēt tā, lai tā pēc iespējas ātrāk iegūtu savas ideālās proporcijas,” atklāj Jānis Ģīlis.
Ārsts un pacients – sadarbības partneri!
Otrs faktors, kas būtisks, protams, ir paša pacienta vēlmes.
„Dažkārt ārsts skaidri redz, ka vaina ir ne tur, kur to saskata pacients, un jākoriģē ir pilnīgi cita ķermeņa vieta.
Piemēram, reizēm nāk pacienti, kuri uzskata, ka viņiem ir deguns kā Pinokio, un ir nepieciešama tā korekcija. Tomēr ievērojot zināmo proporciju, iespējams panākt, ka degunu neaiztiekot, tas kļūst ideāls! Varbūt, ka par mazu ir, piemēram, apakšžoklis, un tam piešķirot tikai nedaudz tilpuma, seja iegūtu vēlamās aprises, bet deguns nemaz nav jākoriģē!
Tāpat ap piecdesmit gadu vecumu, kad sejā jau kļūst manāmi novecošanās procesi, bieži vien sievietēm savs izskats daudz labāk patīk tad, kad viņas pasmaida. Tad nu ir divas iespējas – vai nu nemitīgi smaidīt vai arī doties pie ķirurga, kurš audus novietos vietās, kur tiem jāatrodas!
Šīs mazās nianses ārsta kabinetā vienmēr tiek novērtētas un speciālists pacientam iesaka viņam piemērotāko metodi, vai tieši otrādi – atrunā no tā, ko pacients vēlas, ja ārsts jūt, ka konkrētais risinājums šajā gadījumā nav labākais.
Ārstam, protams, ir tiesības pacientu no kādas manipulācijas atrunāt, jo daudz bīstamāka ir situācija, ja viņš to nedara, un pacients ārstu pierunā darīt to, kam speciālists netic, vai viņam šķiet absurds,” stāsta plastikas ķirurgs.
Jānis Ģīlis uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai pacients ar ārstu būtu sadarbības partneri, un lai to, ko speciālists izskaidro, pacients būtu gatavs pieņemt.
Tā būs iespējams izvairīties, piemēram, no pārspīlējumiem un nedabiskuma savā izskatā. „Tur jau ir tā māksla pacientei ielikt, piemēram, adekvāta izmēra un formas krūšu implantus, lai krūtis izskatītos dabiskas un nezinātāja acs tās nespētu atšķirt no īstām.
Tajā pat laikā ir arī sievietes, kuras atklāti pasaka: „Man nevajag, lai krūtis izskatītos dabiski, gribu, lai visi atskatās un redz, ka man ir implanti”,” stāsta plastikas ķirurgs.