Ja ne tagad, tad kā tas ir bijis agrāk! Kā pieņēmi lēmumu precēties, kā šķirties, kā izvēlējies dzemdēt bērnu, mainīt darbu vai nopirkt jaunu kleitu?!**Tātad jācenšas izprast, kā Tu visbiežāk pieņem lēmumus. Vai parasti tie ir emocionāli, piemēram: „Ai, kā man patīk šī kleita, ņemu ciet!”, „Es tevi mīlēšu mūžam, kaut esam pazīstami tikai desmit dienas – precamies!”, „Darbs, pretīga diena – viss, rakstu atlūgumu”?Vai arī savus lēmumus tomēr biežāk pieņem apdomājoties: „Vai, kā man patīk šī kleita! - Jā, šodien man ir slikts garastāvoklis un man ļoti gribētos to nopirkt, lai uzlabotu sev omu, bet, pag, tas būs kā ielāps. Labāk paskatīšos, vai arī rīt man šī kleita joprojām patiks! Tad, ja atnākšu pēc tās, tas nozīmēs, ka man to patiešām gribas!”„Ai, kā man patīk šis vīrietis, es gribu ar viņu apprecēties! - Pag, man viņš ļoti patīk, bet ir pagājušas tikai desmit dienas - mums vēl ir laiks! Es labāk iepazīšu viņu arī sadzīvē un tad redzēsim - varbūt es tiešām precēšos, bet varbūt arī nē.”„Es gribu bērnu! - Pag, jā, es gribu bērnu, bet vai es viņu gribu tūdaļ pat, es viņu gribēšu tajā brīdī, kad būšu stāvoklī vai pēc diviem gadiem? Un vai tiešām šis ir tas cilvēks, ar kuru es gribēšu savu bērnu audzināt?”Tātad būtiski ir apdomāties - nedaudz apstāties un ieklausīties sevī, lai izprastu, vai lēmuma pieņemšanas brīdī mūs nepakļauj tikai emocijas.Tajā pašā laikā arī pavisam bez emocijām lēmumu pieņemšanā neiztikt!„Nu nevajag man jaunu kleitu! Man skapī jau trīs ir un desmit gadus tās man ļoti labi der. Nē, jaunu man nevajag! - Bet tomēr man tik ļoti šī kleita patīk... - Nē, nē, tās ir tikai emocijas, kleitu iegādāšos tad, kad vecākajam bērnam būs izlaidums, tad to pirkt būs prātīgi!”Pārāk racionāla lēmumu pieņemšana, nemaz neiesaistot emocijas, būs otra galējība, un arī tā nav vēlama.Jāatceras, ka ikviens lēmums vienlaikus var būt gan emocionāls, gan apdomāts, un uz to arī būtu jātiecas.„Man mājās ir trīs kleitas un es tās visas valkāju. Man patīk kleitas, un šo es gribu iegādāties, jo tai ir gana saprātīga cena!” vai: „Varbūt šai kleitai arī ir nesaprātīga cena, tomēr es to gribu, jo zinu, ka to valkāšu, man tā būs ilgam laikam, turklāt tai nebūs jāpieskaņo ne jaunus apavus, ne somu!”Ar šiem piemērotiem cenšos paskaidrot, ka emocijas mums pasaka priekšā to, ka šis ir kaut kas tāds, kas mums varētu derēt, bet prāts, savukārt, izvērtē, vai tiešām tā ir!**Turpretī, ja lēmumus pieņemam, paļaujoties tikai uz jūtām vai tikai uz prātu vien, tas var pievilt.Tāpēc svarīgi izprast, ko šajā brīdī jūtu, ko domāju, un kurš būs tieši man labākais lēmums: precēties ar šo vīrieti vai tomēr pagaidīt, pirkt šo kleitu, vai varbūt nesteigties, jo pēc mēneša braukšu uz ārzemēm, kur, iespējams, to būs daudz vairāk...Dažkārt tiek teiks, ka sievietes ir emocionālas. Tomēr emocionāli no dabas esam mēs visi, atšķirība vien tā, ka mūsu kultūrvide sievietēm emocijas ļauj paust brīvāk!Tādēļ nevajadzētu sevi attaisnot, sakot – „es esmu sieviete, tāpēc esmu emocionāla”, jo kā viena, tā arī otra dzimuma pārstāvja emocijas nedrīkstētu traucēt citiem cilvēkiem,” tā psiholoģe Diāna Zande.
Psiholoģe: Lēmumi jāpieņem gan emocionāli, gan pārdomāti
Vai kādreiz esi domājusi par to, kā Tu pieņem lēmumus? Biežāk kaut ko mēdz izlemt emociju uzplūdā, apsverot ar prātu vai varbūt ņemot talkā gan emocijas, gan racionālos apsvērumus? Šoreiz psiholoģe Diāna Zande portālam www.sieviesuklubs.lv atklāj, kādēļ par to ir svarīgi domāt, un kāpēc lēmumu pieņemšanā jābūt gan emocijām gan racionālam pamatam!„Lai izprastu, vai lēmumus mēdz pieņemt emociju iespaidā vai arī ar prātu, būtu jāpārdomā, cik bieži Tu vispār piedzīvo krasas izjūtas un sajūtas, kuras nevari kontrolēt, piemēram, nekontrolētu prieka vai laimes izjūtu - tādu kā ekstāzi, vai arī dusmas, un cik bieži, šādu jūtu pārņemta, Tu pieņem lēmumus.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.