Kas mūsu dzīvesveidā veicina saslimšanu ar kāju sēnīti?
Bieži vainojama novājinātā imūnsistēma, kas nespēj pretoties sēnīšu infekcijai. Sēnītes ieperināšanos veicina arī ādas vai naga mikrotraumas - plaisiņas, pa kurām sēnīte viegli iekļūst ādā vai nagā. Ja nagu sēnīte ir bijusi kādam no vecākiem, tā dzīves laikā var parādīties arī viņu bērniem, jo organisms ģenētiski ir pielaidīgāks pret šo infekciju. Ja pirti, piemēram, apmeklē pieci cilvēki, pēc tās sēnīšu infekcija var attīstīties tikai vienam, kamēr pārējie nebūs bijuši tik uzņēmīgi.
Veicinošs faktors sēnīšu attīstībai ir arī gaisa necaurlaidīgu ciešu apavu valkāšana. Tāpat jāizvairās ar kailām pēdām apmeklēt baseinus un pirtis. Ir teiciens: ja mežā lietus nelīst, sēnes neaug. To pašu var attiecināt uz sēnīšu infekciju. Tām patīk silta, mitra vide. Tāpēc mājās vajadzētu staigāt vai nu ar plikām pēdām, vai apavos, kur pēdām tiek klāt gaiss. Baseinos un pirtīs obligāti jāvalkā gumijas čības, kas pasargā no kontakta ar mitro grīdu.
Vēl viens no veicinošiem faktoriem ir asins aprite - veciem
cilvēkiem tā vairs nav tik spēcīga, asinis vajadzīgajā daudzumā
nepieplūst pēdām, nagi kļūst trauslāki, sēnītei vieglāk iekļūt naga
iekšienē. Veciem cilvēkiem nagi sēnīšu dēļ var kļūt trīs četrus
milimetrus biezi, drūpoši.
Kādreiz ārstēšanas metode bija bojāto nagu noņemšana.
Padomju laikos tiešām nagu sēnīti likvidēja, ķirurģiski noņemot bojāto nagu. Pacientam trīs četras nedēļas vajadzēja pavadīt slimnīcā. Diemžēl pēc šādas nepatīkamas procedūras slimi nagi varēja ataugt līdz pat 30 - 40% pacientu, jo sēnīte bija iemājojusi jau pašā naga saknē.
Ķirurģisku ārstēšanu sen jau vairs nelieto, taču, kad vaicāju kādam pacientam, kāpēc viņš nagu sēnīti tā ielaidis, viņš atteica, ka baidījies no nagu noņemšanas.
Kādas ir mūsdienīgas ārstēšanas metodes?
Ādas sēnīte, kas parādās pirkstu starpās, uz pēdas vai papēžiem, ārstējama vieglāk - nereti pietiek ar bezrecepšu medikamentiem. Grūtāk ir atbrīvoties no nagu sēnītes.
Patlaban ir pieejami labi recepšu medikamenti, kas palīdz ārstēt nagu sēni. Taču ārstēšana vienlaikus norit trīs veidos: iekšķīgi dzerot medikamentu; lietojot lokālas iedarbības preparātu - ziedes, šķīduma vai lakas veidā -, kā arī izmantojot podiatra pakalpojumus. Podiatrs veic ārstniecisko pedikīru, ar speciālu aparātu apstrādā slimā naga virsmu. Kamēr nebija šādi aparāti, māsiņai vajadzēja slimo nagu ar vīli apstrādāt vairākas stundas.
Vai pretsēnīšu zāļu iekšķīga lietošana nekaitē veselībai?
Kā jau gandrīz visiem medikamentiem, arī pretsēnīšu zālēm var būt nelabvēlīga ietekme uz citiem orgāniem, tāpēc pirms to lietošanas iesaka pārbaudīt aknu un nieru darbību, veicot attiecīgas analīzes - ņemot pilnu asinsainu un nosakot asins bioķīmiskos rādītājus. Maniem pacientiem, kas iekšķīgi dzer zāles, īpašas sūdzības par veselību līdz šim nav bijušas.
Cik izmaksā ārstēšanās kurss - iekšķīgi dzeramās zāles, lokāli lietojamie preparāti un podiatra pakalpojumi kopā?
Nagu sēnītes ārstēšana nav pāris dienu vai nedēļas jautājums, nereti nepieciešams divu trīs mēnešu ārstniecības kurss. Par visu periodu izdevumi varētu sasniegt no simt līdz divsimt latiem. Iedarbīgās pretsēnīšu zāles diemžēl nav lētas, to iegādi arī neapmaksā apdrošināšanas kompānijas.
Turpmāk jautājumi, ko iesūtījuši lasītāji. Pēc veiksmīgi izārstētas nagu sēnītes, tā atkal atjaunojusies. Varētu būt vainojami apavi, kuri netika dezinficēti. Kā to izdarīt?
Sēnēm nepatīk skāba vide, tāpēc apavus ieteiktu no iekšpuses
tīrīt ar etiķī samērcētu drāniņu. Etiķis noņem arī nepatīkamo
sviedru smaku. Spirts, šņabis, ar ko dažs mēģina dezinficēt apavus,
nebūs iedarbīgs pret sēņu sporām. Vēl der formalīns, bet to būs
problēma iegādāties.
Vai sēnītes ārstēšanā var palīdzēt pēdu sauļošana solārijā,
ieziešana ar ķiploku, slimā naga regulāra vīlēšana un apsmērēšana
ar jodu?
Diemžēl nagu sēnīti ar solārija palīdzību nevar iznīdēt, arī ķiploka sula maz ko līdzēs. Jods gan sēnei nepatīk, tam ir pretsēnīšu iedarbība. Ja infekcija ir tikai sākuma stadijā, iespējams, ka var palīdzēt vīlēšana un ieziešana ar jodu, taču jārēķinās, ka nags iegūs nepatīkamu tumši brūnu krāsu, jods arī sausina apkārtējo ādu.
Varbūt palīdz regulāra pēdu vannošana?
Diemžēl silts ūdens rada labvēlīgu vidi sēnēm attīstīties. Vienīgi izteikti sāļš jūras vai okeāna ūdens, kāds sastopams siltajās zemēs, var traucēt tām vairoties.
Jāatceras par personīgo higiēnu - ģimenes locekļiem nevajadzētu vannoties kopā, pēc mazgāšanās kārtīgi iztīrīt vannu vai duškabīnes grīdu ar skābu līdzekli, kaut vai to pašu etiķi.
Katram jāvalkā savas čības, jālieto savs dvielis kāju slaucīšanai, jātur tīri un sausi apavi. Ar inficētām kājām nevajadzētu apmeklēt publiskos peldbaseinus, pirtis. Diemžēl baseinos reti kur vairs apmeklētājiem pārbauda kājas. Ir arī profilaktiski līdzekļi, ko var lietot pēc baseina apmeklējuma.
***
Dodiet savam dakterim brīvdienu - jautājiet mums
Osteoporoze. Riski un profilakse, pirms vēl sasniedzat pusmūžu
Uz jūsu jautājumiem atbildēs endokrinologs Ingvars Rasa . Interviju lasiet sestdien, 21.februāra Dienā
Jautājumus sūtiet [email protected] vai Diena, Mūkusalas iela 15, Rīga, LV-1004 ar norādi "Veselībai"