Šķirties vai varbūt – nē?

Viņš nevar būt pasargāts no tās sekām, tāpat kā no tām, ko piedzīvo, piedzimstot brālim vai māsai, vai nomirstot kaķītim. Kad vecāki šķiras, lai cik korekti to darītu, tas skar arī bērnu.„Man ļoti patīk Ērika Kestnera vārdi grāmatā Divas Lotiņas: „ir ļoti daudz bērnu pasaulē, kuri cieš no tā, ka viņu vecāki šķiras, un ir tikpat daudz bērnu, kuri cieš no tā, ka viņu vecāki nešķiras.” Tas ir ļoti svarīgi, jo dažkārt vecāki baidās šķirt savas pieaugušo attiecības, savas partnerattiecības, lai nenodarītu pāri bērniņam. Tomēr tad, ja viņi paliek kopā tikai bērna dēļ, viņš aug neveselīgās, graujošās attiecībās, un tas nav pozitīvi,” skaidro Diāna Zande.Pārim, šķirot partnerattiecības, ļoti svarīgi spēt saglabāt savas attiecības kā vecākiem. Diemžēl daudzi to piemirst.„Vīrietim ar sievieti arī pēc šķiršanās joprojām būtu jāpaliek saiknē, atzīstot – tu esi mūsu bērna mamma, es – mūsu bērna tēvs, un mums būs jāveido attiecības nevis vairs kā pārim, bet gan kā vecākiem! Tātad, aizejot no sievietes, nevar aiziet no bērna. Mūsu sabiedrībā tas, diemžēl ir „komplektā”,” novērojusi psiholoģe.Kādēļ vērts meklēt speciālista palīdzību?Pirms šķirties, Diāna Zande iesaka rūpīgi izvērtēt, vai vīrietis un sieviete savās attiecībās ir nonākuši krīzē, no kuras iespējams izkļūt, vai patiesi nekas vairs nav glābjams un vienīgā iespēja ir šķiršanās.„Tā kā šķiršanās process un sekas skar visu ģimeni, arī bērnus, pirms šo soli spert, vajadzētu izvērtēt iespēju attiecības atjaunot. Tā kā krīzes piemeklē pat vislabākās partnerattiecības, pasaulē absolūti normāli tiek vērtēta došanās pie speciālista, radušās problēmas risināt.Kāpēc gan meklēt nākamo partneri, ja skaidri zināms, ka arī šajās attiecībās reiz pienāks krīzes?Pie mums gan ir pieņemts, ka šādos gadījumos cilvēki vai nu izšķiras, vai arī meklē citu partneri, bet ļoti reti kāds atzīst, ka šobrīd attiecībās ir grūti un abiem tās būtu jāmācās veidot no jauna,” stāsta Diāna Zande.Tieši tāpēc vispirms būtu jāuzdod šie jautājumi: „Vai tiešām mūsu attiecības ir tik sliktas, ka jāšķiras?” un „Ko mēs esam darījuši, lai nešķirtos? Varbūt tomēr ir iespējams šīs grūtības pārvarēt?!”