Valsis
Valša ilgdzīvošanas noslēpums meklējams demokrātiskumā. Dejas pamatsoli bez pūlēm var apgūt gandrīz ikviens.
Atšķirībā no tango vai fokstrota arī neveikli dejots valsis vēl arvien saucams par valsi
Deja ar nosaukumu valsis (Walzer) parādījusies ap 1750.gadu Dienvidvācijā un Austrijā, bet tās saknes ir daudz senākas.
Par vācu zemnieku pāru dejām, piemēram, velleru, kurā "partneri piespiežas viens otram daudz ciešāk, nekā atļauj tikumība", rakstīts jau vairākus gadsimtus iepriekš
Tuvākais valša radinieks ir Čehijas, Austrijas un Bavārijas lauku apvidos dejotais lendlers. Abas dejas vieno trīsdaļu taktsmērs, slīdošs solis un pagriezieni. Dejas pētnieki vēl arvien nav vienisprātis, vai valsis cēlies no lendlera vai abas dejas attīstījušās paralēli
Eiropas augstāko aprindu ballēs valsis atzinību iekaro lēnām. XVIII gadsimta aristokrāti priekšroku dod galantajam menuetam — no Saules karaļa Luija XIV galma mantotai dejai ar daudziem ceremoniāliem reveransiem
1786.gadā Vīnē iestudē spāņu komponista Visentes Martina i Solera operu Reta lieta (Una cosa rara). Deja otrā cēliena izskaņā iemanto plašu popularitāti un liek pamatu ātrā Vīnes valša uzvaras gājienam
Anglijā valsis ienāk XIX gadsimta otrajā desmitgadē un izpelnās bargu kritiku. Danču meistari to atzīst par pārlieku vienkārši apgūstamu un vulgāru, baznīcas aprindas apsūdz piedauzībā un izlaidībā. Tomēr jaunā paaudze ir citās domās, un pēc dažiem gadu desmitiem pat britu morāles stingrā sargātāja karaliene Viktorija (1819—1901) kļūst par aizrautīgu valsētāju
Lēnais jeb angļu valsis savā pašreizējā formā parādās tikai XX gadsimta 20.gados, bet tā priekštecis elitārajā Londonas Bostona klubā dejots jau kopš 1874.gada. Vēl senākas lēnā valša saknes meklējamas ASV, kur Vīnes valša temps dejotājiem acīmredzot šķitis par strauju
Augstākās virsotnes valšu radīšanā sasnieguši austriešu komponisti Jozefs Lanners (1801—1843), Johans Štrauss tēvs (1804—1849) un, protams, valšu karalis Johans Štrauss dēls (1825—1849), kura darbu sarakstā ir 168 šīs dejas melodijas
Johana Štrausa dēla komponētais Pie skaistās, zilās Donavas, iespējams, ir slavenākais valsis mūzikas vēsturē. Skaņdarbs sākumā komponēts karnevāla vīru korim, un tam bijis satīrisks teksts, veltīts Austrijas zaudējumam karā ar Prūsiju
Viens no visu laiku vispopulārākajiem latviešu komponistu skaņdarbiem ir Emīla Dārziņa 1904.gadā uzrakstītais Melanholiskais valsis. Tomēr autors to iecerējis kā simfonisku darbu, nevis deju mūziku
Šā gada 3.maijā Lielbritānijas pilsētā Bātā sasniegts jauns Ginesa rekords — Abatijas laukumā, skanot mūzikai no spēlfilmas Forests Gamps, piecas minūtes valsi griezuši 342 pāri. Iepriekšējais rekords 2008.gada maijā Vīnē spēja pulcēt "tikai" 242 pārus
1919.gadā amerikāņu žurnālists un kultūrkritiķis Henrijs Menkens raksta: "Valsis nekad pilnīgi neizies no modes, tas vienmēr ir kaut kur tepat aiz stūra un ik pa laikam atgriežas ar blīkšķi. Tas ir noslēpumains, viltīgs, atbruņojošs un burvīgs — faktiski valsis ir brīnišķīgi nepiedienīgs.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.