Vecāki neizglīto bērnus par seksu

Tā liecina pētījums Latvijas iedzīvotāju reproduktīvā veselība. Pārskats par situāciju 2003.-2011.Lai gan informācija par seksualitāti, attiecību veidošanu un izsargāšanos ir plaši pieejama (internets, informatīvie bukleti, mediji), jauniešiem trūkst autoritatīva, kvalificēta padomdevēja, kas ļautu iegūtu informāciju pienācīgi izvērtēt. Diskusijas un intervijas ar jauniešiem norāda uz seksuālās un reproduktīvās veselības izglītības neviendabīgumu - informācijas minimums tiek apgūts gan bioloģijas stundās, gan pie skolas medmāsas, gan arī pie "vienaudžu izglītotāja" vai citur.Analizējot aptaujas datus, vērojams, ka ar katru nākamo paaudzi vecākiem ir bijusi nozīmīgāka loma bērnu izglītošanā reproduktīvās veselības jautājumos. Vienlaikus tikai 52% jaunu meiteņu un 34% puišu 15-19 gadu vecumā pārrunājuši šos jautājumus ar vecākiem. Vēl mazāk jauniešu vecākiem ir uzdevuši jautājumus par reproduktīvo veselību un dzimumattiecībām - 41,5% meiteņu un 21,4% puišu.Zināšanu par seksualitāti, attiecību veidošanu un izsargāšanos nozīme jauniešu dzīvē pieaug, jo viņi plāno ģimeni un bērnus vēlāk, bet seksuālās attiecības uzsāk agrāk. Rezultātā kļūst ilgāks periods, kad jauni cilvēki netiecas veidot pastāvīgas partnerattiecības un biežāk maina partnerus. Līdz ar to pieaug risks saslimt ar seksuāli transmisīvajām infekcijām. Pētījuma dati liecina, ka pēdējā laikā 15-24 vecu meiteņu vidū strauji pieaug saslimstība ar hlamidiozi. Jaunas sievietes arī ir HIV riska grupa - no kopējā jauno šīs infekcijas gadījumu skaita sievietēm vislielākais jauno gadījumu īpatsvars ir 20-29 gadu vecuma grupā. Diemžēl jaunieši joprojām nepietiekami novērtē risku inficēties ar STI un ne vienmēr lieto prezervatīvus. Kontracepcijas nelietošana, tās kļūdaina izmantošana vai nedrošu metožu pielietošana ir arī galvenais iemesls neplānotai grūtniecībai, kas visbiežāk noslēdzas ar abortu.Pētījums atklāj arī vairākas psiholoģiska rakstura problēmas. Jaunieši ir dzīvojuši vidē, kur viņu vai draugu vecāki ir veidojuši jaunas attiecības jeb t.s. "rekombinētās" ģimenes. Tāpēc diskusijās un intervijās jaunieši norāda uz noturīgu attiecību prasmju veidošanas trūkumu un nepietiekamām diskusijām par šiem jautājumiem skolā un publiskajā telpā. Jaunieši arī cieš no vecāku prombūtnes, strādājot ārzemēs. Īpaši problemātisks ir pieaugušo atbalsta trūkums pusaudža vecumā, kad tiek veidotas pirmās partnerattiecības un uzsākta seksuālā dzīve