Pavasaris, vēlāk arī rudens patversmēs arvien bijis laiks, kad gaidāms mājdzīvnieku mazuļu pieplūdums. Pērn lielākajā Rīgu un Pierīgu apkalpojošajā patversmē kaķēnus, kucēnus teju nav bijis, kur likt, bet adoptēšana bija kļuvusi lēnāka. Jaunuļiem bijis jāpaliek patversmē ilgāku laiku, un patversmes cilvēkiem jākļūst par viņu socializētājiem, kas allaž prasa papildu rūpes.
Ar grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā pērn jūlijā stājušās spēkā stingrākas prasības mājdzīvnieku turēšanai, atsavināšanai, pārdodamo mīluļu sludinājumu saturam, kā arī dzīvnieku patversmēm. Grozījumu mērķis – samazināt klaiņojošo, bezatbildīgi pamesto suņu un kaķu skaitu. Vai līdz ar izmaiņām likumdošanā ir jau manāmas kādas pozitīvas tendences, aptaujājām patversmju darbiniekus Rīgā, Pierīgā un Latvijas reģionos.
Neiespējamā misija
Biedrības Dzīvnieku pansija Ulubele vadītāja Ilze Džonsone atzīst – diemžēl pozitīvas iezīmes patlaban nav novērotas, viņa pamato: "Nav saprotams grozījumu patiesais mērķis. Mēs, patversmes un dzīvnieku aizsardzības organizācijas, ilgstoši mēģinām aizstāvēt ideju par to, ka jāsāk kontrolēt mīļdzīvnieku vairošanu. Vai likuma grozījumi uzlabos situāciju? Acīs krītoša ir vēlme sargāt dzīvnieku nelegālās vairošanas rūpalu, saglabājot tam nevainīga hobija statusu, toties iestrādājot likumā arvien jaunus birokrātiskus apgrūtinājumus patversmēm, dodot iespēju nākt un "ar lineālu" mērīt telpu garumu un augstumu, iedzenot baiļu zonā labas gribas cilvēkus, kuri savā apkaimē palīdz glābt pamestos dzīvniekus. Līdz šim bezgalīgu kontroļu un pārbaužu slogam pakļautas bija tikai patversmes. No šī gada šim statusam mēģina pielīdzināt atsevišķu dzīvnieku glābējus."
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 7. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00