Kad līgatniešu Dainas un Edvīna Birņu mājās atveras durvis, mūsu priekšā stāv melnais un gandrīz baltais – pirmā ir 12 gadu vecā labradora jauktenīte Tipsija ar sirmo purniņu, bet par otras – sešgadīgās zeltainā retrīvera Tillijas – apkārtmēriem aizraujas elpa. Nudien. Drīz vien laipni lūdzu saimniecei iedot man metramēru, ziņkārības dzīta, vēlos noteikt labsirdīgās Tillijas krūškurvja apkārtmēru, domās klusībā pieļaujot, ka tas varētu būt metra robežās. "Nedariet mums kaunu, mēs nemaz neesam laimīgi par to," noteic Daina un lūdz iespaidīgo skaitli nepublicēt. "Tikpat, cik man. Šajā ģimenē neviens nav izdilis," vien nosmej Edvīns. Kaut paši par suņa izmēriem nepriecājas, tas esot bezgalīgās mīlestības rezultāts, jo mazbērniņi dzīvo Skandināvijā un satikt un lutināt viņus vecvecākiem bieži nesanāk.
Lielas dzīvniekmīlestības rezultāts šajās mājās ir arī kopumā pieci mājdzīvnieki, četri no tiem adoptēti – Tipsija, šovasar pieņemtā meinkūnu šķirnes kaķene Vudija, kuru mums nepalaimējas satikt, un divi Amazones papagaiļi Keša un Dille. Dzīvnieki šeit nonākuši, pateicoties Dainas un Edvīna meitai veterinārārstei Ingai Birnei, viņa savu vecāku mājas kā patvērumu dod tādiem mājas zvēriņiem, no kuriem cilvēki novērsušies.
Suņuvīrs ar kārumu skapi
Kamēr Daina salej krūzēs kafiju (Edvīns dzer no īpašas, meitas dāvinātas krūzes ar vīra un divu suņu, melna un balta, attēliem), nolemjam, ka stāstu sāksim
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 22. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00