Kaķu stāsti un video ar un par viņiem reti kuru atstāj vienaldzīgu. Skeptiķi norūc: "Nu, ko var ņemties…", bet "kaķu cilvēki" gardi smejas, patiesi jūt līdzi un, protams, nevar nociesties, nepastāstījuši par savējo. Sirsnīgi, ar humoru, paironizējot un mazliet dramatizējot, par savu kaķi Dalī kungu Facebook šad tad raksta Antra Gabre. Gribas turēt viņu pie vārda un visus šos stāstus izlasīt, apkopotus grāmatā. Par Dalī kungu gan runājam, viņam klātneesot. Nē, ko jūs, mēs viņu neaprunājām!
Satikšanās bija neizbēgama
Taujāta par aizraušanos ar mīļdzīvnieciņiem bērnībā, Antra mazliet piedomā, pirms atbild. "Viens nodzīvoja ilgu mūžu. Mamma bija izdomājusi, ka vajag kaķi. Braucām tam pakaļ. Mamma bija noskatījusi citu, bet es izvēlējos melno. Tam bija balta sirsniņa uz krūtīm. Otrs kaķis man bija tad, kad mācījos augstskolā. To gan par savu tā pa īstam neuzskatīju."
Bet par Dalī kungu ir nopietnāks stāsts. "Man patīk tas, kas citiem nepatīk. Vienmēr esmu apbrīnojusi tā dēvētos plikos kaķus. Bet tikpat apbrīnojama bijusi cena par kaķēnu! Kad meitas bija mazas, man piedāvāja tādu pirkt, bet tad vajadzēja domāt, kā iztikt pašām, kur nu maksāt par kaķi!" Tik vien bija tā prieka kā, ciemojoties pie kolēģes, paturēt klēpī viņas meitas sfinksu.
Pirms pieciem gadiem pirmajos janvāra datumos, atlidojusi no ciemošanās pie bērniem Anglijā, Antra nejauši datorā uzklikšķinājusi dzīvnieku patversmes mājaslapai. "Nekad nebiju tur ieskatījusies. Un ieraudzīju kaķi! Pliko kaķi! Uzrakstīju, bet atbildi nesagaidīju. Pēc dažām dienām man zvanīja un informēja: sieviete, kas gribējusi ņemt kaķi, atteikusies. Vai es vēl
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 10. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00