"Mēs esam tie, kuri mīl kaķus. Visus kaķus," uzsver kaķu audzētavas Gold Murr Royal īpašnieki Signija un Arnis Purgaiļi. Viņu mājās mīt septiņi dažādu nokrāsu, izmēra, spalvas garuma un temperamenta murrātāji, katrs ir pārsteidzošs savas šķirnes pārstāvis, bet kopumā draiska, inteliģenta, sabiedriska, pret ciemiņiem pat ļoti atvērta kompānija. Kamēr viens, savas milzu apaļās, naivi zilās acis pavērsis fotogrāfa virzienā, pozē, trīs citi kaķi pēta fotoaparatūras uzbūvi un skaļās, izteiksmīgās balsīs "sniedz padomus" labāka rakursa meklējumiem. Bet vēl kāds kāpj klēpī, lai noskaidrotu, kas ciemiņam šķīvī. Saimniece teic, ka medus kūku kaķis jau neēdīs, bet, sākumā rūpīgi izošņājis, ņem un lieliem kumosiem ēd ar’. Ar ko vēl Signijas un Arņa kaķi spēj pārsteigt?
Iznāk visā godībā
Retās zelta krāsas britu īsspalvainā, četrus gadus jaunā kaķenīte Ambera, saukta arī par Rausīti, ir bezgala maiga un mīlīga savas šķirnes pārstāve, kura Purgaiļu ģimenē bijusi pirmais kaķis. Draudzīgie briti, kas neuzbāzīgi mīl visus ģimenes locekļus, ir pasaulē viena no populārākajām kaķu šķirnēm. Īsajam, plīša mīkstajam apmatojumam var būt vairāk nekā 100 krāsu un rakstu kombināciju, visnotaļ iecienīti ir zilās un sudraba krāsas šķirnes pārstāvji. Zelta britu Latvijā ir gaužām maz; lai arī Amberai nu pienācis meklēšanās laiks, teorētiski kaķeni varētu pārot ar citu krāsu britiem, tomēr tas neesot ieteicams. Amberai pagaidām jāpaliek sava īstā zelta prinča gaidās.
Temperamenta ziņā pilnīgs pretstats ir divi orientālie kaķi – pelēkā Bebe (ciltsrakstos dēvēta kā Bang Banga Toltec D’Oro) un viņas melnā meitiņa Bali. Orientālie ir aktīvi un kustīgi kaķi, tiem ir interesants viss apkārt notiekošais. "Ļoti interesanti, runātīgi, visur klātesoši un sabiedriski," mīluļus raksturo Signija. Šiem Austrumu kaķiem patīk būt uzmanības centrā. Šķirnes pazinēji tos raksturo kā spilgtas personības, kam saskarsme ar saimnieku nepieciešama kā gaiss elpošanai. Esot viegli apmācāmi, spēj iemācīties izpildīt komandas un iet pie pavadiņas. Viegli sadzīvo ar citiem mājdzīvniekiem, tomēr priekšroku vienmēr dod cilvēkam.
Rotaļīgi un sirsnīgi ir arī trīs citi šīs mājas četrkājainie – Abesīnijas kaķene Foksija un viņas meitas Amazone un Abigeila, par kurām saimniece teic: "Kā mazas pumas." Slaidie, graciozie abesīnieši ir viena no senākajām kaķu šķirnēm. Lieliski kompanjoni, kas saimniekam visur seko līdzi un aktīvi piedalās mājas dzīvē. Pateicoties attīstītam intelektam, šis kaķis varot viegli iemācīties pienest dažādus priekšmetus un tāpat ir viegli pieradināms pie pastaigas saitītē. Tomēr, salīdzinot ar orientālajiem, šie trīs nav tik lieli pļāpas. Abigeila gan cenšas iesaistīt dialogā fotogrāfu Aivaru, kurš fotokameru pavērsis pret Dioru.
Garspalvainais mieramika ar nokarenajām ausīm ir Hailendas folds – Amerikā veidotas šķirnes pārstāvis. Viņš arī jaunākais Signijas un Arņa kaķis, kurš sākotnēji šajā murrātāju kompānijā vispār nav pamanāms. Izrādās, ka sēdējis kā balts ķipītis zem mēbeles, kamēr jestrais pārējo kaķu bariņš sacēlis ažiotāžu ap ciemiņu ierašanos. Un tad lēnā solī, uzmanīgi liekot kupli apmatotās ķepiņas, viss savā godībā ar kuplu žabo un asti Diors iznāk un apsēžas viesistabas vidū – apbrīnojiet mani! Neaizmirstulīšu zilais acu skatiens, kaķa svarīgums manierēs, absolūtais miers mudina pieskarties – sak, vai tu, kaķi, vispār esi īsts? Dzīvs, nevis rotaļlieta?
Tetovēts vīrs ar mīlīgiem kaķiem
"Reiz Arnis pārnāk mājās un rāda man, lai paskatos, – platformā Instagram pamanījis kādu īpašu kaķi. Tolaik mēs bijām pilnīgi iesācēji, par kaķu audzēšanu neko nezinājām. Pēc sludinājuma braucām apskatīt britu zelta kaķēnu – tikai paskatīties! Tiklīdz ieraudzījām, sapratām – Ambera būs mūsu. Pārdodot kaķēnu, audzētāja iedeva ciltsrakstus un noteica, ka varēsim doties uz izstādēm. Par tām vispār neko nezinājām," pastāsta Signija.
Pirmajā izstādē iepazīties pienākusi cita zelta britu audzētāja, kura izstāstījusi kārtību, kā vispār noris šādi pasākumi. «Izstādījām kaķi, piegājām pie tiesneša, kurš aizpildīja protokolu, un izstādes beigās mums iedeva rozeti. Domājām – ar to arī viss beidzies. Ar Arni bijām tik pārlaimīgi, tikuši pie rozetes! Redzējām arī, ka stends salikts pilns ar uzvarētāju kausiem, vēl nodomājām – mums nekad tādus nedabūt... Tos jau pasniedz tikai īpašiem dalībniekiem ar lielu pieredzi."
Šajā izstādē kādam saimniekam rokās pamanījuši Abesīnijas kaķus. Signija atceras: "Tik neparasta izskata kaķis – mums tādu arī vajag! Piegājām pie saimnieces, sākām runāt, bet atzīšos – kaķēnu ilgi gaidījām, bija jāiztur potenciālo saimnieku konkurss. Tagad, kad mūsu audzētavā dzimst kaķēni, pret iespējamajiem saimniekiem izturamies tāpat – braucam, pārbaudām, kādi būs dzīves apstākļi, kādi ir nākamo saimnieku nodomi. Esam kategoriski pret nekontrolētu, nepārdomātu dzīvnieku vairošanu."
Turpmāk izstādēs Signija un Arnis piedalījušies jau ar divu šķirņu pārstāvjiem. Tagad visi ir izstāžu kaķi, un tiesneši neslēpjot simpātijas – vienā audzētavā teicami izaudzēti dažādu šķirņu pārstāvji. "Esam netipiski kaķu audzētāji. Daudziem tā ir pamatnodarbošanās, bet mums kaķi ir mūsu otrā dzīve. Abiem ir darbs, bet spējam veiksmīgi saorganizēt pilnvērtīgu laiku arī saviem dzīvniekiem," saka Arnis.
Izstādēs sasniegumu ir daudz, bet vislielāko gandarījumu Purgaiļi piedzīvojuši pērn Latvijas Felinoloģiskās asociācijas Felimurs rīkotajā izstādē, kur abesīniete Abigeila pārspējusi itin visas saimnieku cerības. Signija atceras: "Emocijas bija neaprakstāmas! Abigeila izstādē ieguva titulu kā pats labākais kaķēns. Saņēmām kausu, un biju tik laimīga, ka apraudājos. Jau kārtojām būri un mantas promvešanai, kad pie mums pienāca klāt: kur pošaties? Mums esot jādodas uz salīdzināšanu ar visu kategoriju kaķiem. Un Abigeila ieguva Best in Show kausu kā pats labākais kaķis! Arnim ar kaķi un kausu jāpozē fotogrāfiem, bet redzu – arī viņam acīs riešas prieka asaras."
Jāpiebilst, ka visus savus mīluļus izstādēs tiesnešiem demonstrē Arnis, viņš nosmej: "Tā jau saka, ka es ar saviem tetovējumiem un mīlīgs kaķītis rokās esam labs pretstatu salikums." Signija piebilst: "Caur izstādēm esam ieguvuši daudz ļoti jauku, foršu draugu, un ne tikai Latvijā. Reiz iepazināmies ar kādu pāri – kaķu audzētājiem no Daugavpils. Sadraudzējāmies un pēc gada ar Arni bijām viņu kāzās vedēji."
Apvainojas, ja jāpaliek mājās
Par abesīniešiem saimnieki teic – pārsteidzoši komunikabli, tiem patiešām varot ļoti daudz iemācīt. "Ar Foksiju kopā braucam visur, arī uz lielveikaliem un pat ceļojumos pa ūdeņiem uz SUP dēļiem. Nopietni! Tā varam kopā pavadīt veselu dienu. Brīvdienās pie ezera esam pārsteiguši ne vienu vien atpūtnieku, kad ejam ar kaķi pie pavadas, dzīvnieku liekam uz dēļa, kur tas atrodas savā mājiņā. Protams, tas ir neierasts skats, bet mēs saviem mīluļiem neuzliekam nekādus ierobežojumus. Sauļoties ārā dārzā ejam visi kopā, gultā guļam visi kopā – kā tu neņemsi, apvainosies taču. Savukārt uz galda viņi paši nekāpj."
Purgaiļu mīluļiem nav iebildumu arī pret ceļošanu automašīnā. Pat ja dodas tālākā ceļā uz izstādi ārzemēs, piemēram, deviņu stundu braucienā uz Poliju. "Mums ir labi audzināti dzīvnieki," gandarījumu pauž Signija. Ilgākais laiks, ko visi kopā pavadījuši ārpus mājas, ir piecas dienas. "Atpūtāmies viesu namā. Kaķiem likām iemauktiņus, tikai Diors brīvi dzīvojās, viņš Arnim seko soli solī. Kaķi ir labi pieraduši pie iemauktiem, jūtas ērti. Tos liekam ne tāpēc, ka baidītos, lai tikai neaizmūk, bet gan drošībai, ja parādītos kāds cits dzīvnieks un kaķis varētu sabīties. Protams, dodamies tikai tur, kur atļauts ierasties ar mājdzīvniekiem. Abesīniešiem vispār tāds raksturs, ka galvenais tikai būt kopā ar saimniekiem. Ja dodamies uz veikalu, pie durvīm velkam mugurā virsdrēbes un Foksijai sakām, ka šoreiz līdzi neņemsim, viņa mēdz apvainoties," par ciešo saikni stāsta saimniece.
Tas ir jūsu kaķis!
Parasti mēdz uzskatīt, ka jauna kaķa ienākšana un sarašana ar mājās jau dzīvojošu kaķu kompāniju prasa trīs dienas, bet Purgaiļu mājā tam ir vienkārša pieeja: "Atvedam mājās jaunu kaķi un pārējiem pasakām: tas ir jūsu kaķis un jums par viņu jārūpējas." Adaptācija notiekot ātri un bez sāpīgiem pārdzīvojumiem.
Pārdzīvojumi gan bijuši saimniekiem, kad mājās gaidījuši Hailendas foldu no Ukrainas. "Šo puisīti ieraudzījām interneta sludinājumā – kažoks balts ar sarkanu, bet tas ģīmītis, tās zilās acis! Ar Arni saskatījāmies un vienojāmies bez vārdiem – jāzvana. Pārrunas ar Ukrainas audzētāju Nikolajevā uzsākām, kad Diors bija sešus mēnešus vecs, komunicējām katru dienu. Tas bija 2022. gada vasarā, karš jau bija sācies. Nācās gaidīt, kad kāds kurjers būs gatavs mums kaķēnu vest," stāsta Signija. "Bija bail. Jutāmies nemierīgi, vai kaķi izdosies veiksmīgi transportēt. Kad piezvanīja, ka kurjers jau šķērsojis Lietuvas robežu, varējām uzelpot. Latvijā otra tik izteiksmīga šķirnes pārstāvja nav. Jebkurš pie mums atbrauc ciemos – Diors visiem sirdis lauž ar savu maģisko acu skatienu."
Kaķi lieliski sadzīvojot cits ar citu. Saimnieki spriež: "Ja Hailendas folds dzīvotu kopā tikai ar britu kaķi, tie abi laikam visu laiku tikai gulētu. Abi ir mieramikas, bet tad kāds no orientālajiem britu pavelk uz spēlēšanos. Viņi izkustina cits citu. Raksturi saderīgi." Tik saderīgi un tā saraduši cits ar citu, ka, piemēram, Bebe palīdzējusi savai sugasmāsai abesīnietei dzemdībās – laizījusi purniņu, masējusi vēderiņu, bet, kad kaķēni piedzimuši, bijusi kā otra mamma. Te viens par visiem un visi par vienu, un novilkt robežas, cik kaķu vēlas mājās, Purgaiļu ģimenē negrasās. "Vēl ir mančkini, kas mums patīk, vēlētos kādu amizantu šīs šķirnes pārstāvi. Mums te vietas vēl pietiek, un tāds "stop" vispār neeksistē. Esam absolūti kaķu cilvēki," apliecina Signija un Arnis.
Ciemiņu desertu orientālā kaķenīte Bali patiesi būtu gatava vai visu notiesāt, ja vien saimnieki ļautu. Sastapt kaķi, kurš kārs uz medus kūkām, negadās bieži. Telpaugus minči šajās mājās neēd, jo tie aizstāti ar mākslīgām zaļumu kompozīcijām. "Ēd tikai vislabāko barību," teic saimniece. "Neēd" un nedara pāri arī bārdainajai agāmai, vārdā Aurums, kas mīt terārijā, bet šad tad tiek atrādīta kaķiem, vien Bebe šad tad atļaujoties ķirzakai maigi uzšaut ar ķepu.