Ar ideju ceidariem un darbiem pilnas kabatas

"Mums ir sapņu, ideju un darbu pilnas kabatas – kabatys, kuldys, kārmani, kā kuram Latgalē patīk sacīt. Ir komanda, pieredze, sadarbība un gribēšana attīstīt latgalisko kultūrtelpu. Lai latviešu valoda tiek bagātāka līdz ar otru rakstu tradīciju – latgaliešu valodu, kas daudziem no mums ir dzimtā vai bijusi klātesoša dzimtā jau no bērnu dienām," apliecina latgaliešu kultūras kustības Volūda līdere Edeite Laime. Nu jau pāris gadus viņa ir cēsniece.

Ar mammu beidzot – latgaliski

Tiekamies mazā Latgales saliņā Cēsīs – izstāžu zālē Museus, kur pie ieejas durvīm plīv latgaliešu vēsturiskais karogs. Te var apskatīt un iegādāties latgaliešu keramiķu, rotkaļu, gleznotāju un citu amatnieku darbus. Museus ir cēsnieku Ilonas un Aināra Misānu sirdsdarbs, Ilona pastāsta: "Esam ienācēji Cēsīs no Salacgrīvas. Vasarās diezgan bieži braucām uz Latgales pusi – šis ir mana vīra Aināra projekts, viņa saknes ir Latgalē. Šķita, būtu vērtīgi no Latgales kaut ko atvest uz Cēsīm, tur ir tik daudz jauka. Kā teicis latgaliešu keramiķis Evalds Vasilevskis – cilvēka pirksts liktenī stipri mazs, ir tomēr kāds augstāks spēks, kas virza. Atradām šīs telpas, un kāds augstāks spēks arī palīdzēja ideju īstenot." Tā reiz Edeite Laime, ejot pa Cēsu vecpilsētu Rīgas ielā, pie kādas ēkas pamanījusi Latgales karogu: "Jāver durvis, jāapskatās! Te ienāk daudzi, kas saistīti ar Latgali."

Edeite nāk no Balvu novada Šķilbēnu pagasta Rekovas. Vecākā meita piecu bērnu ģimenē. Bērnība pagājusi kā jau laukos – ar darbiem pašu saimniecībā ar dažām gotiņām, augļu dārzu un garām dobēm. Pēc Rekavas vidusskolas 9. klases beigšanas vecāki Edeiti aizsūtījuši uz Rīgu, kur plašākas izglītošanās iespējas. Mācījusies Rīgas Komercskolā: "Ar rocību bija, kā bija, XX gadsimta deviņdesmitajos gados tas bija liels finansiālais izaicinājums, bet tādā ziņā, ka mani kā lauku bērnu skolā apceltu, problēmu nebija".