Sémillon
Sémillon vīnogu dzimtene ir Dienvidfrancija. Taču mūsdienās to audzē galvenokārt Jaunās Pasaules vīnkopības apgabalos. Vīna garša atšķiras atkarībā no reģiona klimata, kurā Sémillon vīnogas augušas. No vēsajā Jaunzēlandes, Austrālijas un ASV Vašingtonas štata klimatā augušajām Sémillon vīnogām raudzētais vīns garšo nedaudz pēc zāles, savukārt Čīles Sémillon vīni ir piesātināti un spēcīgi.
Eiropā Sémillon vīnogas savu nozīmi saglabājušas vairs gandrīz tikai Francijā, kur tās izmanto sauso un saldo baltvīnu darīšanai. Kopā ar Sauvignon Blanc šī vīnogu šķirne ir svarīga slavenā Sauternes sastāvdaļa. Sauternes ir viens no ilgmūžīgākajiem vīniem pasaulē.
Viognier
Iespējams, visslavenākais vīns, kas spiests no Viognier šķirnes vīnogām, ir Condrieu. Sulīgi dzeltenās vīnogas piešķir Viognier vīnam intensīvu krāsu.
Par savu popularitāti Viognier šķirne var pateikties samērā augstajam alkohola saturam vīnā un smaržīgajai aromātu buķetei, kurā saspēli veido aprikožu, persiku un ziedu notis.
Līdzās Francijai, kur Viognier stādījumi arvien plešas plašumā, arī Austrālijā dažos vīna kalnos audzē šīs šķirnes vīnogulājus.
Viognier baltvīnus vajadzētu dzert jaunus, kamēr to neparastā smarža ir visspēcīgākā.
Pinot Blanc
Šī franču vīnogu šķirne ir Pinot Gris baltā mutācija, bet Pinot Gris savukārt ir Pinot Noir gaišākā versija. Ilgu laiku Pinot Blanc nenodalīja no Chardonnay, jo garšas ziņā ogas ir ļoti līdzīgas. Tās izceļas ar pikantu garšvielu buķeti, delikātiem mandeļu toņiem un izsmalcinātu zaļu ābolu aromātu.
Pinot Blanc ir izplatīta lielākoties Viduseiropā. Šīs šķirnes audzēšanas centrs atrodas Elzasā. Vācijā Pinot Blanc pazīst ar citu nosaukumu – Weißer Burgunder vai Weißburgunder, bet, piemēram, Slovēnijā tā zināma ar nosaukumu Beli Pinot.
Ar tādu vai citādu nosaukumu šīs šķirnes vīniem raksturīga bagātīga struktūra, labākajiem eksemplāriem arī elegance, un tie spēj sasniegt visaugstāko kvalitāti.
Muscat Blanc à Petits Grains
No visām muskata vīnogu šķirnēm šī ir vissenākā un dižciltīgākā. Tā izceļas ar neparasti koncentrētu, smalku aromātu, kas atgādina apelsīnu ziedus un eksotiskas garšvielas. Šķirnes sīkās odziņas, kā to pauž pats nosaukums, sastopamas atšķirīgās nokrāsās, kas variē no gaiši līdz tumši sarkanām.
Līdzās klasiskajai Muscat vīnogu audzēšanas zemei Francijai tās arvien vairāk kultivē arī Jaunajā Pasaulē. Austrālijā ar nosaukumu Brown Muscat un Frontignac, bet Dienvidāfrikā tās dēvē par Muscadel. Kalifornijā Muscat audzē galvenokārt Centrālajā ielejā.
Chenin Blanc
Šo balto vīnogu dzimtene ir Luāras ieleja Francijā. Tur to uzskata par vienu no daudzpusīgāk izmantojamajām vīnogu šķirnēm pasaules vīnkopībā.
No Chenin var darīt izsmalcinātus un ilgi glabājamus saldos baltvīnus. Taču Jaunajā Pasaulē šīs šķirnes vīnogas plaši izmanto arī kā vienu no sastāvdaļām galda vīnu ražošanā. Starp šīm divām galējībām atrodas viss Chenin spektrs. Dienvidāfrikā tās ir visvairāk audzētās vīnogas. Ievērojamas platības šai šķirnei ir arī Kalifornijā.
Tīršķirnes Chenin vīni parasti ir atspirdzinoši, garšas ziņā atgādina medu un mitrus salmus.
Chasselas
Viena no senākajām vīnogu šķirnēm cilvēces vēsturē. Nelielās Chasselas vīnogas, no kurām iegūst vieglus vīnus ar augļu garšu, kultivē gandrīz visos pasaules vīnkopības apgabalos, taču vērā ņemama nozīme šai šķirnei ir tikai dažos reģionos. Šveicē no šīs šķirnes darītais vīns Fendant kļuvis par pastāvīgu jēdzienu. Turpretī Francijā Chasselas stādījumu apjoms sarūk, vairāk stādījumu ir tikai Luāras ielejā. Vācijā šo šķirni pazīst ar nosaukumu Gutedel, Austrijā – kā Moster. Vietumis Chasselas vīnogas audzē arī Itālijā, Horvātijā, Rumānijā, Ziemeļāfrikā, Čīlē, Jaunzēlandē un Kalifornijā.