Cukurs
Gandrīz visos jauktajos dzērienos ir cukurs. Tas mīkstina gan alkohola aso garšu, gan dažu augļu sulu pārlieko skābumu.
Dabiskā veidā visbiežāk izmanto kristālisko cukuru vai pūdercukuru – jo smalkāks tas ir, jo ātrāk izšķīst aukstajos šķidrumos. Taču, piemēram, tradicionālajā absinta dzeršanas rituālā jālieto cukurgraudi.
Tropiskajos kokteiļos parasti izmanto jēlcukurus vai nerafinēto palmu un niedru cukuru, jo tiem ir specifiska garša. Taču visbiežāk bāros izmanto iepriekš sagatavotu šķidro saldinātāju – jau izšķīdināto balto cukuru. Bārmeņi to mēdz gatavot paši.
Kā gatavo cukura sīrupu?
Sīrupiem gan bārā, gan mājās ir liela nozīme. It sevišķi no cukurniedrēm gatavotajam, kurš jaunu rumu padara saldu, neietekmējot tā dzidrumu. Tas ir neaizstājams arī reizēs, kad dzērienam nepieciešams tikko manāms salduma akcents.
Cukura sīrupu gatavo, ūdenī sakarsējot cukuru līdz 102 grādiem un tad vārot divas minūtes. To sauc arī par attīrīto cukuru, jo sakarsējot cukura šķīdums sāk putot un ar putām izdalās visi piemaisījumi.
Parasti cukura un ūdens proporcija ir 1:1, taču cukura sīrupā var būt arī vairāk. Jo lielāks cukura saturs, jo labākas tā konservējošās īpašības, taču atdziestot šķīdums mēdz kristalizēties. Lai tā nenotiktu, pievieno gramu citronskābes vai askorbīnskābes, kas saharozi sadala glikozē un fruktozē. Šķīdumu uzkarsē līdz 75 grādiem un šādā temperatūrā silda apmēram 90 minūtes. Pēc tam izkāš un pilda pudelēs.
Cukura sīrupu izmanto visos kokteiļos, kur nav vēlama cukura kristāliskā tekstūra.
Augļu sīrupi
Augļu sīrupi dzērieniem dod daudz garšas nianšu. Klasisks piemērs ir grenadīns, ko sākotnēji gatavoja no granātābolu sulas, bet mūsdienās tās lielāko daļu aizstāj dažādas garšvielas. Diemžēl augļu sīrupi nav dabiski, jo augļu saturs tajos svārstās no 10 līdz 38%. Bāros visbiežāk sastopami zemeņu, aveņu, mandeļu sīrupi, kā arī citronu un laima sulas koncentrāti.
Kopš modē nākuši aromatizētie kafijas dzērieni un popularitāti atguvuši tropiskie kokteiļi, sīrupu klāsts ir būtiski paplašinājies. Izveidoti sīrupi ar melnā plūškoka, smiltsērkšķa, lazdu riekstu un sangrijas garšu.
Piens, krējums, olas
Flipu, egnogu (dzēriens ar olu, cukuru, pienu – to gan pasniedz Ziemassvētkos, nevis vasarā) un dažādu kafijas dzērienu pagatavošanai izmanto piena produktus.
Mūsdienu colada versijās kokosriekstu garšu uzlabo, pievienojot saldo krējumu.
Daudzi sīrupi lieliski garšo kopā ar pienu. Piens, saldais krējums un saldējums ir daudzu bezalkoholisko kokteiļu sastāvā, taču tiem ir īss derīguma termiņš, tāpēc daudzos bāros izmanto ilgākai uzglabāšanai paredzēto pienu un saldo krējumu.
Piena kokteiļa pagatavošana prasa arī fizisku piepūli, jo tas ilgi un uzmanīgi jākrata šeikerā un jāpasniedz nekavējoties, lai sastāvdaļas nenoslāņotos.
Starp citu, vai zinājāt, ka saldā krējuma kokteiļus brīnišķīgi papildina Kajennas pipari? Kvalitatīvam pienam un saldajam krējumam ir lieliska garša – no tiem pagatavots kokteilis var kļūt par īstu bāra vizītkarti.
Rotājumi un dekori
Katrā bārā krājumos noteikti jābūt svaigiem citrusaugļiem – apelsīniem, citroniem, laimiem. Dažus augļus kokteiļiem pievieno, samaltus biezenī. Piemēram, persiku biezenis ir neatņemama kokteiļa Bellini sastāvdaļa. Šampanieša kokteiļu aromātiskā sastāvdaļa ir aveņu vai marakujas augļa samaltais mīkstums. Arī šo augļu krājumiem ir jābūt katrā cienījamā bārā.
Mohito svarīgā sastāvdaļa ir svaigas piparmētras, taču tām jābūt maigām, nevis asām, lai mentols nenomāktu garšas kārpiņas.
Savukārt, piemēram, klasiskos martīni kokteiļus vislabāk pasniegt ar konservētiem dārzeņiem – olīvām, pipargurķīšiem vai pērļu sīpoliņiem.
Pat ja augļus izmanto tikai dzēriena rotāšanai, skopoties nevajadzētu – ananasa šķēlītei jābūt nevis skābenai, bet saldai un smaržīgai, tas pats attiecas uz banāna šķēlīti vai zemeni. Augļa garšai ir jāatbilst izskatam.