Latvijas simtgade ir laiks, kad katrs ar lielāku degsmi vēlamies ko dot savai dzimtenei, dzimtajai vietai. Laiks, kad gribam atstāt ko paliekošu un vērtīgu. Tā arī Raunas pagastā dzīvojošā Mirdza Cūberga, kurai šogad apritējuši 85 gadi, ir paveikusi ko ievērības cienīgu, kas liek vien nobrīnīties par kundzes talantīgajām un apņēmīgajām rokām. Bijusī pasniedzēja ar pilnu nopietnību ņem otas un liek uz papīra dabas ainavas, arhitektūras pieminekļus, portretus un savas atmiņas no bērnības laikiem.
Ar smaidu uz lūpām Mirdzas kundze stāsta: "Man pašai paliek 85 gadi un Latvijai 100. Kāpēc neuztaisīt 100 gleznas?! Un tad es nolēmu to darīt!" Jā, simts darbi Latvijas simtgadei, kā veltījums Latvijai, Raunai Latvijas apaļajā jubilejā.
Šī ideja tapa pirms trīs gadiem, kad klusībā Mirdza nolēma to uzsākt – nevienam nesakot, jo nav bijis zināms vai tas izdosies. Bet šobrīd par to jau var paziņot visiem.
Kā stāsta kundze, tad pēc kājas operācijas dzīve kļuvusi mazkustīgāka, taču mierā nosēdēt, neko nedarot, nav bijis iespējams. Ģimene sagādājusi materiālus, lai gleznotu un bija tik jāķeras pie darba. Uzsākot simtgades gleznas, tika uzsākts strādāt ar eļļas krāsām, kas bijusi arī pirmā pieredze ar tām. Kā jau katrs sākums, arī uzsākt darboties ar eļļas krāsu, neko par to nezinot, neesot biji viegli, taču palasot informāciju no grāmatām un uz burtnīcu vāciņiem pamēģinot, tā lieta ir aizgājusi. Un trīs gadu garumā ir tapuši 100 darbi.
Uz jautājumu, kā nonācāt pie tā, ko gleznosiet, Mirdza atbild: "Viss kas gadās, ko redz. Galvenokārt daba. Dēls no mazotnes jau makšķernieks, tāds hobijs un es ar braucu līdzi, lai skatus uzliktu uz papīra. Bet ļoti daudz man ir bērnības atmiņas. No bērnības restaurēts, lai arī mazmeitām paliktu par atmiņu, kā toreiz bija. Un tas man viss acu priekšā. Ir arī attēlotas tādas vēsturiskas vietas, kur tagad nav nekas. Tukš lauks. Bet man acīs ir, piemēram, kāda tur pienotava bija, kādas dzirnavas. Un vizuālais bērnības attēls man kaut kā iegulstas. Un uz papīra es mēģinu restaurēt to vietu, lai tā saglabājas."
Dzimtā puse Mirdzai ir Kuldīga, no kurienes tad arī nāk daļa atmiņas stāsti. Bet jau labu laiku par mājām tiek saukts Raunas pagasta Tīrummākoņas un uz papīra ir uzklāts arī kāds Raunas un Drustu skats, ainava un piemineklis.
Sadarbībā ar Raunas novada domi top ideja par 100 darbu izstādi līdz Latvijas simtgades svinību dienai, lai ikviens varētu baudīt skaistās gleznas, Mirdzas kundzes atmiņas un talantu. Veltījums Raunai Latvijas simtgadē - tā Mirdza nodēvē savu 100 darbu sēriju.
LV_100