Uzticieties savai garšai
Lai gan degustācijās, protams, esmu pieredzējis, ka pat pieredzējuši degustētāji, baudot vienu un to pašu vīnu, sniedz atšķirīgus viedokļus. Kad runa ir par ēdienu un vīnu, individuālajai garšas gaumei un izjūtai ir tikpat būtiska nozīme kā tehniski apgūtajām zināšanām. Tāpēc arī vīna baudītājiem nav jāuztraucas, ka, piemēram, nepatīk tas "izcilais" vīns, ko iesaka profesionāli vīnziņi, bet baudu sagādā pavisam cits. Es teiktu tā – vienmēr der noskaidrot, izlasīt profesionāļu viedokli un ieteikumus, bet ne vienmēr vajag tiem piekrist. Pats galvenais ir uzticēties savai garšas izjūtai.
Protams, profesionāļiem ar lielu degustēšanas pieredzi ir zināšanu priekšrocība, jo viņi spēj labāk salīdzināt un noformulēt aromātus, balstoties uz savu datu bāzi, piemēram, ka Jaunzēlandes Sauvignon Blanc jūtamas upeņu lapas, bet šampanietī – grauzdēta maize. Bet ko tas palīdz parastam vīna baudītājam? Vai tāpēc konkrētais dzēriens garšos labāk? Kad izvēlaties baudīt kādu vīnu, nozīme ir tikai tam, vai jums tas garšo pie konkrētā ēdiena vai arī bez tā.
No otras puses, kā jau teicu, der tomēr orientēties arī vīna ekspertu noteiktajos kvalitātes standartos un terminoloģijā. Bez tiem, par kuriem stāstīju iepriekšējās nedēļās, vēl eksperti lieto arī tādus jēdzienus kā "vīna līdzsvars", "pēcgaršas dziļums, ilgums, kompleksums, tipiskums". Protams, arī šie kritēriji ir pakļauti individuālajām sajūtām.
Līdzsvars
Saldums, skābums, augļainums un alkohols ir vīna garšas galvenās sastāvdaļas. Turklāt alkohols ir starpnieks vīna garšas veidošanas procesā. Tā sauktajos izrūgušajos vīnos raugs ir pilnībā paveicis savu darbu un pārveidojis par alkoholu visu vīnogu sulā esošo cukuru.
Līdzsvarots vīns nozīmē visu četru iepriekšminēto sastāvdaļu savstarpējās attiecības – jo sabalansētākas tās ir, jo labāks ir konkrētais vīns.
Pēcgaršas ilgums
Ilga pēcgarša ir nekļūdīgs vīna kvalitātes rādītājs. Taču cik ilga nozīmē – ilga? Eksperti norāda – pēc vīna malka norīšanas labai vīna garšai vajadzētu palikt mutē 20–30 sekundes. Tad varat teikt, ka tā ir laba vīna izskaņa jeb noslēgums. Lai kādu vārdu no šiem raksturojot jūs lietotu, galvenais – vīns nedrīkst būt «īss», kad tā garša mutē pazūd līdz ar malka norīšanu.
Dziļums un kompleksums
Labs vīns nedrīkstētu būt "plakans". Tas nozīmē, ka tam nedrīkst būt tikai viens garšas slānis. Labs vīns izceļas ar daudzdimensionāliem aromātiem, piemēram, šokolāde, kafijas pupiņas, koku miza, garšvielas. Visas šīs smalkās nianses mutē parādās zem virsējā slāņa un atveras, vīnu mazliet paskalinot pa muti jeb, kā saka vīnziņi, pakošļājot to.
Labam vīnam jārada arī komplekss iespaids – tas nozīmē, ka vīnam vajadzētu rosināt jutekļus un garšas sajūtas.
Tipiskums
Šis ir viens no grūtāk saprotamajiem laba vīna kritērijiem – "tipiskuma" pazīmju noteikšanā gan vīna baudītājam vajadzēs mazliet zināšanu un pieredzes. Par "tipiskumu" sauc kādas vīnogu šķirnes aromātu un garšas nianses, kurām noteikti vajadzētu parādīties no šīs šķirnes darītā vīnā, ja tas ir labs. Tā, piemēram, Cabernet Sauvignon tipiskās pazīmes ir upeņu aromāts un zaļās paprikas notis.
Augļu garša vīnā
Varētu jautāt – kā gan, piemēram, Cabernet Sauvignon nokļūst tās upenes un paprika, kā rīslingā nokļūst ābolu un persiku garša, bet Pinot Noir garšo pēc gataviem ķiršiem?
Atbilde ir vienkārša – vīnā ir tādi paši ķīmiskie savienojumi kā augļos un dārzeņos. Pavisam līdz šim vīnā identificēti vairāk nekā 800 ķīmisko savienojumu, kurus mēs dēvējam augļu un dārzeņu vārdos, jo tie, balstoties uz ožu, mums asociējas tieši ar šiem augļiem vai dārzeņiem. Piemēram, ķīmiskais savienojums piracīns ir gan zaļajā paprikā, gan Cabernet Sauvignon.
To, cik stipri smarža saistās ar atmiņas pieredzi, varam saprast, atsaucot atmiņā bērnu dienās pieredzēto, atvaļinājumā izbaudīto. Konkrētas smaržas raisa konkrētas atmiņas. Līdzīgi tas darbojas arī, formulējot vīna aromātus.