Vīndara lēmumu var ietekmēt klimats, augsne, vīndarīšanas tradīcijas, vīnogu šķirne, izvēlētais vīna stils un citi apstākļi. Tomēr galvenais veicamo darbu noteicējs ir gadalaiki.
Jāņem vērā, ka dienvidu puslodē dabas cikls apsteidz ziemeļu puslodi aptuveni par sešiem mēnešiem.
Lēmumi, kas jāpieņem vīna darītavā, – cik stipri izspiest ogas? Kā, kādā temperatūrā un cik ilgi fermentēt? Vai izturēt vīnu koka mucās, kādās? Šie lēmumi ietekmēs topošā vīna stilu, garšu un aromātu.
Pavasaris
Dārzā tā ir jaunu vīnstādu dēstīšana. Apgriezto zaru dedzināšana, aizsargājot stādus no salnām.
Vīnogulājus miglo ar kaļķa un sēra vai vara sulfāta un kaļķa maisījumu (Bordo maisījums), lai aizsargātu tos pret sēnīšu slimībām.
Augsni apstrādā, lai mazinātu nezāļu augšanu. To var veikt, aparot zemi vai izsmidzinot herbicīdus, kas iznīcina nezāles.
Jaunos dzinumus piesien un daļēji apgriež, lai vīnogu ķekari veidotos vienmērīgi un būtu saules apspīdēti.
Savukārt vīna darītavā turpinās gatavo vīnu pildīšana pudelēs un to vīnu papildināšana, kas tiek izturēti koka mucās. Laikam kļūstot siltākam, izgarošana pastiprinās, tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai mucas būtu pilnas. Regulāri arī vīns jāpārlej no vienas mucas citā, lai atdalītu izveidojušās nogulsnes.
Vasara
Vīna dārzā vasarā notiek minimāla darbība, lai netraucētu vīnogu veidošanās un nobriešanas procesu.
Vēsos un mitros reģionos vīnogulājus miglo, lai izvairītos no vīnogu puves, pelējuma un miltrasas. Parasti izmanto Bordo maisījumu vai fungicīdus (pretsēnīšu preparātus).
Apgriež jaunos dzinumus un daļēji lapas, lai nodrošinātu labāku gaisa cirkulāciju un saules gaismu.
Daļu ogu nolasa "zaļajā ražā", lai uzlabotu atlikušo ogu kvalitāti. Notiek vīnogulāju aizsardzības pasākumi pret kāpuriem, putniem, lapsām un citiem kaitēkļiem, kas var nodarīt kaitējumu vīnogām.
Vasaras beigās notiek gatavošanās ražas novākšanai, pārbaudīta tehnika un apzināts darbaspēks.
Tuvojoties karstākam laikam, īpaša uzmanība jāpievērš temperatūrai vīna pagrabos, lai tā nepaaugstinātos, tādā veidā sekmējot paātrinātu vīna nogatavošanos. Jāseko, lai logi un durvis tiktu kārtīgi aizvērtas.
Vasarā darba vīna pagrabos nav daudz – tiek turpināta gatavo vīnu pildīšana pudelēs un to pārvietošana uz uzglabāšanas telpu. Tiek atbrīvota vieta jaunajai ražai, pirms kuras ir jāveic cītīga pagraba mazgāšana.
Rudens
Galvenais darbs – ražas novākšana. Vīndarim jāpieņem lēmums – novākt vīnogas ātrāk un ekonomiskāk mehanizēti vai delikātāk, lēnāk, dārgāk un vieglāk regulējami – ar rokām. Parasti vīnogu novākšana ziemeļu puslodē tiek sākta septembra vidū, bet īpaši labvēlīgu laika apstākļu gadījumā ražas novākšana var sākties arī septembra sākumā vai augusta beigās. Dienvidu puslodē vīnogu ražas novākšana parasti tiek sākta februāra vidū.
Pēc ražas novākšanas augsni apar un bagātina ar kompostu un minerālvielām. Aparot vīnogulāja saknes tiek aizsargātas no sala.
Vīna darītavās, pirms sākt vīna gatavošanu, tiek veikti sagatavošanās darbi. Vīnogu spiedes, nerūsējošā tērauda cisternas fermentācijai, koka mucas, grīdas tiek rūpīgi izmazgātas un dezinficētas. Kad vīnogas ir nogādātas darītavā, tās šķiro, atdalot negatavās un bojātās ogas, lapas. Atlasītās gatavās ogas saspiež, un sākas fermentācijas process.
Ziema
Ziemā galvenais darbs dārzā ir pērno vīnstīgu apgriešana, to var veikt mehanizēti vai ar rokām.
Vīna darītavā pēc fermentācijas, kas parasti ilgst līdz decembra beigām, vīns tiek pārliets citās mucās, lai to atdalītu no nogulsnēm.
Vīnu, kas paredzēts lietošanai, ja nepieciešams, pēc neilgas izturēšanas (1-3 mēneši) dzidrina un filtrē. Ja vīnam plānots ilgāks mūžs, tas tiek izturēts mucās (parasti ozolkoka). Vīna izturēšanas process var ilgt līdz 18 mēnešiem un dažreiz arī ilgāk – atkarībā no vīndara ieceres.
Koka mucas, kurās tiek izturēts vīns, regulāri ir jāpapildina, lai pasargātu vīnu no oksidēšanās (daļa vīna izgaro, un mucā veidojas tukšums). Periodiski vīns tiek pārliets, lai atbrīvotos no nogulsnēm. Atlikušais brīvais laiks tiek izmantots etiķešu līmēšanai un pudeļu iepakošanai.