Sekts
Sekta, ar ko vācu valodā apzīmē dzirkstošu vīnu, izcelsme nav gluži skaidra, taču šis jēdziens kopš 1900. gada ir ieviesies visā Vācijā. Ar nosaukumu "sekts" tirgū drīkst laist tikai tādu dzērienu, kas simtprocentīgi sastāv no vācu pamatvīniem. Sajaukuma veidošanas nosacījumi ir tādi paši kā vīnam.
Ir atļauts jaukt kopā dažādos apvidos iegūtus vīnus. Līdz ar to vācu sekts, ja vien uz etiķetes nav norādīts konkrēts apvidus, var sastāvēt no vairākos vīnkopības apgabalos iegūtiem vīniem. Ja vīnam ir apzīmējums Sekt b.A. vai Qualitätsschaumwein b.A., tad uz etiķetes papildus jānorāda vīnkopības apgabals, kur ievāktas ražošanā izmantotās ogas.
Sekta kvalitāti nosaka galvenokārt pamatvīns. Faktiskā sekta ražošana notiek vīna otrajā rūgšanā, kad misai pievieno vēl mazliet cukura un rauga, lai atkal tiktu ierosināta rūgšana. Šādi iegūtā ogļskābe saglabājas un top par dzirkstošā vīna galveno raksturojošo pazīmi.
Vācu dzirkstošie vīni veido apmēram desmit procentus no kopējās vācu vīnu produkcijas. Labu slavu bauda vācu vīndaru individuāli ražotais sekts. Tas parasti ir augstvērtīgs dzirkstošais vīns, ko ar roku darbu nelielās partijās iegūst no pašu audzētām vīnogām. Vīndari individuāli to drīkst ražot, izmantojot tikai tradicionālo raudzēšanas metodi pudelē. Uz šāda sekta etiķetes jānorāda ražas gads, vīnogu šķirne un ražotājs.
Spumante
Itāļu dzirkstošais vīns īstu popularitāti ieguva 20. gadsimta 90. gados Prosecco vīnogu šķirnes (mūsdienās to sauc Glera) buma laikā. Proseko kopš tā laika kļuvis par leģendārāko itāļu dzirkstošo vīnu.
Bet vispār Itālijā dzirkstošo vīnu ražo vairāk nekā 30 DOC apgabalos; galvenā vīnogu šķirne ir Pinot, taču visatpazīstamākās spumantes vīnu vīnogas ir Moscato šķirne. Tieši no šīs šķirnes spiež aromātiskos Asti vīnus.
Labākie itāļu dzirkstošie vīni nāk no Pjemontas, Lombardijas, Venēcijas un Dienvidtiroles vīnkopības apgabaliem. Lielāko daļu itāļu dzirkstošos vīnus ražo, raudzējot tvertnēs. Ja spumante iegūta tradicionālā veidā, proti, raudzējot to pudelē, tirgū to laiž, uz etiķetes izdarot atzīmi metodo classico.
Vieglās spumantes ar augļu garšu ir paredzētas drīzam patēriņam, nevis ilgstošai glabāšanai.
Kava
Nosaukumu Cava Spānijā ieviesa tikai 1970. gadā, un tā izcelsme ir meklējama Katalonijā. Vēl joprojām tur ražo gandrīz 90 procentus no visa kavas apjoma, lielākoties Sansadurnidnojā un tās apkārtnē
Tipiskā kava ir sajaukums no samērā neitrālajām Macabeo vīnogām un ražīgās vietējās šķirnes Xarel-lo vīnogām. Viena no klasiskās kavas raksturīgajām pazīmēm ir zemes aromāts. Kava vismaz deviņus mēnešus ir "jātur uz rauga", tai jāsasniedz vismaz četru atmosfēru spiediens un 10,8–12,8 grādu alkohola saturs.
Kava ražošanā no 150 kilogramiem vīnogu drīkst iegūt ne vairāk kā 100 litrus vīna. Dzirkstošā vīna spāņu versiju vairumā gadījumu ražo pēc klasiskās šampanieša metodes, jo tikai tad tas atbilst DO prasībām.
Lambrusko
Vēl viens dzirkstošs itāļu vīns tiek darīts no vīnogu šķirnes ar tādu pašu nosaukumu Lambrusco. Piemēram, pagājušā gadsimta 70.–80. gados šis viegli dzirkstošais, saldais itāļu vīns bija visvairāk pārdotais importa vīns Amerikas Savienotajās Valstīs. Tolaik vīns tika ražots arī baltā un sārtā krāsā un tika izgatavots, ierobežojot vīnogu miziņu saskari ar misu.
Vīnogas oriģināli nāk no četrām zonām Emīlijas Romanjas reģionā un vienas zonas Lombardijā. Lambrusco šķirnes vīnogām ir gara vīna darīšanas vēsture. Romas impērijas laikos šī oga bija iecienīta tās augstā ražīguma dēļ. Katons Vecākais apgalvoja, ka no divām trešdaļām akru zemes var iegūt pietiekami daudz vīna, lai piepildītu 300 amforas. No lambrusko vīniem visaugstāk novērtētie ir frizzante (nedaudz dzirkstošie) sarkanvīni, kas nav domāti glabāšanai, paredzēti dzeršanai jauni.
Pati vīnoga nav īpaši salda, taču daudzas komerciālās Lambrusco versijas tiek saldinātas ar daļēju fermentāciju vai koncentrētas vīnogu misas pievienošanu. No Lambrusco vīnogām var iegūt izcilu sausu vīnu ar zemeņu notīm un vieglu rūgtenu pēcgaršu.
Mūsdienās lambrusko piemīt dažādas sausuma/salduma pakāpes. Vīns ir pazīstams ar augstu skābes līmeni un ogu garšu. Reti tiek gatavots, izmantojot klasisko šampanieša (metodo classico) metodi. Visbiežāk to izgatavo, izmantojot procesu, kur otro fermentāciju veic spiediena tvertnē.