Aug pieprasījums pēc bioloģiskajiem
Bioloģisko vīnu tirgus daļas pieaugums ir arvien uzskatāmāka tendence vīna pasaulē. Patērētāju interese par vīnu no dabiskām, bioloģiski audzētām vīnogām, kuru audzēšanā nav lietoti pesticīdi, mākslīgie mēslojumi un attiecīgi vīndarīšanā nav izmantotas ķīmiskās, mākslīgās piedevas, arvien palielinās.
Tomēr bioloģiskā vīna ražošanā ir arī vairāki izaicinājumi. Galvenais – kā cīnīties ar slimībām un kaitēkļiem? Bez pesticīdiem bioloģiskie vīna dārzi ir pakļauti lielākam slimību un kaitēkļu riskam. Bez sintētiskiem augu aizsardzības līdzekļiem var būt arī sarežģīti aizsargāt vīnogulājus no sliktiem laikapstākļiem. Tāpēc ir svarīgi efektīvi kontrolēt šos apdraudējumus, lai saglabātu ražu. Turklāt, audzējot bioloģiski, vīnogām ir zemāka raža un lielākas darbaspēka izmaksas, jo audzēšanas process ir laikietilpīgāks, prasa rūpīgāku uzraudzību.
Vēl bioloģiskā vīna ražotājiem ir grūtāk panākt produktā stabilitāti, kas var ietekmēt gan kvalitāti, gan noturību.
Tomēr arvien vairāk patērētāju novērtē ekoloģisko pieeju un ir gatavi par šādu vīnu maksāt vairāk.
Popularitāti iemanto dzintara toņi
Vēl viena pēdējo gadu tendence ir Orange vīni. Terminu “apelsīnu vīns” 2000. gadu sākumā ieviesa britu vīna importētājs Deivids A. Hārvijs.
Šo vīna stilu var atpazīt pēc oranžas dzintara nokrāsas, ko baltvīns iegūst, saskaroties ar pigmentiem vīnogu mizās.
Apelsīnu vīnam nav sakara ne ar apelsīniem, ne ar dzintaru. Tas ir baltais vīns, kas savu apelsīnkrāsas toni ieguvis, jo miziņas pēc sulas izspiešanas zināmu laiku atstātas kontaktā ar sulu. Šis vīna stils pēdējos gados pircējiem kļuvis par populāru izvēli.
Šis paņēmiens ir līdzīgs sarkanvīna ražošanā izmantotajai tehnikai – arī tur vīnogu mizām fermentācijas laikā ļauj palikt saskarē ar vīnogu sulu, tikai sarkanvīna ražošanā miziņas uzreiz pēc sulas izspiešanas atstāj vienā traukā ar sulu. Macerācijas procesā sula no miziņām iegūt krāsu, tanīnus un garšas savienojumus. Jo ilgāk mizas saskaras ar sulu, jo izteiktāka ir iegūtā vīna krāsa. Sarkanvīni iegūst krāsu galvenokārt no vīnogu mizām, jo arī sula no sarkanajām vīnogām ir zaļgani balta.
Savukārt apelsīnu vīniem galvenā atšķirība no sarkanvīna tehnoloģijas ir tā, ka šiem vīniem uzreiz pēc vīnogu izspiešanas, pirms sākusies fermentācija, miziņas aizvāc, bet pēc tam fermentācijas laikā tās atkārtoti pievieno vīnogu sulai.
Šāda sulas un miziņu saskare var ilgt no vairākām dienām līdz mēnešiem. Ilgstoša saskare ar miziņām piešķir vīnam dzintara vai viegli oranžu nokrāsu (tonis var atšķirties atkarībā no saskares ar miziņu ilguma), kā arī virkni garšas un aromāta nianšu.
Intensīvāki aromāti un garša
Apelsīnu vīniem ir sarežģītāki un intensīvāki aromāti un garša, salīdzinot ar tradicionālajiem baltvīniem. Apelsīnu vīnā var izpausties žāvētu augļu, ziedu notis, tanīni, arī kāda oksidācijas nianse.
Tanīni, kas iegūti no vīnogu mizām, var padarīt apelsīnu vīnus strukturētākus; sajūta mutē – līdzīgi kā dažiem sarkanvīniem.
Apelsīnu vīnu parasti ražo, izmantojot tradicionālās vīna darīšanas metodes, tostarp fermentāciju amforās (qvevris) – lielos māla traukos, kas aprakti pazemē. Daži ražotāji izmanto arī nerūsējošā tērauda vai ozolkoka mucas.
Daudzi apelsīnu vīna ražotāji ievēro dabiskas un biodinamiskas vīna darīšanas metodes, izvairoties no piedevām un fermentācijā paļaujoties uz savvaļas raugu.
Vārdi, ko vērts paturēt prātā
Kad runa ir par apelsīnu vīniem, parasti tiek pieminēts Gruzijas, Slovēnijas un Itālijas, īpaši Friuli-Venēcijas Džūlijas un Sicīlijas, vārds, kā arī daži ASV reģioni.
Uzņēmums Gravner (Itālija/Slovēnija) ir pionieris apelsīnu vīna ražošanā un pazīstams ar amforu izmantošanu.
Radikon Itālijā ir slavens ar dabisko pieeju vīna darīšanai un ilgstošu miziņu macerāciju.
Vīna darītava Amphorae Gruzijā ir slavena, jo šai zemei ir sena vīna darīšanas vēsture, izmantojot qvevris.
Movia ir Slovēnijas vīna darītava, kas ražo tradicionālos vīnus, kā arī apelsīnu vīnus.