Bangkoka apžilbina gan ar krāsām, gan apmēriem. Milzīgi viadukti mijas ar neskaitāmiem mazāku ielu labirintiem, kuri nosēti ar ielu ēdienu tirgotāju ratiņiem un miniatūrām lūgšanu vietām, kas rotātas ar jasmīnu ziedu virtenēm un smaržkociņiem. Pilsētas gaiss burtiski vibrē no ēdienu smaržām un smakām, un tas viss veido Bangkokas unikālo auru. Vēsturiskie tempļi šeit sadzīvo ar augstceltņu spicēm, luksusveikali – ar vadu mudžekļiem, kas nostiepjas netālu no fasādēm, moderns virszemes metro – ar pamatīgiem auto sastrēgumiem tā pakājē, kur daudzās joslas dala auto, mopēdi un tuktuki. Bangkokā esmu pabijusi vairākas reizes, tāpēc ar pieredzējuša ceļotāja rūdījumu iesaku vietas, kas aizved prom no tradicionālajām tūristu takām un ļauj baudīt pilsētas īpašo auru no cita skatpunkta, turklāt uzelpojot no svelmes, kas uz pilsētas asfalta var kļūt īpaši jūtama.
Citādā Bangkoka, kura jāizbauda
Unikālā naktsmītne Bangkok Tree House (www.bangkoktreehouse.com) atrodas neticamā vietā – uz pussalas, kur starp palmu audzēm un mūžzaļo lapotņu skāvieniem var pārvietoties tikai ar velosipēdu vai kājām. Kā liecina nosaukums, savdabīgās mājiņas atrodas teju kokos (uz pāļiem), un nakšņošana šeit ir piedzīvojums. Viss nepiespiesti relaksētā atmosfērā, bez uzspēlēta luksusa – te valda atbildīga ekodomāšana, turklāt nebrīnieties, ja par labākajiem draugiem ātri kļūst suņi, kas šķietami nevienam nepieder, bet vienmēr ir mīļi gaidīti – tik apmierināti tie gulšņā saulē un izbauda neko nedarīšanas prieku. No Bangkok Tree House nokļūt visur ir viegli – pārbrauciens pāri upei ar taizemiešu ātrlaivu aizņem pāris minūšu. Atliek paķert taksometru un dodies tālāk lielpilsētas džungļos. Protams, jārēķinās, ka, izvēloties apmešanos šeit, jūs būsiet nostāk no pilsētas centrālajām apskates vietām, taču to atsver pavisam citādās izjūtas, kuras izdodas piedzīvot šeit, un apkārtne ir izpētīšanas vērta.
Piemēram, brīvdienās uz šīs pašas pussalas notiek peldošais tirdziņš Bang Nam Peung Market, kurā ceļotāji teju saskaitāmi uz rokas pirkstiem, – šeit var izbaudīt vietējās kulinārijas kolorītu. Kāds gan smaržu kokteilis te valda! Viss kūp, tiek cepts, vārīts, grilēts, visbiežāk kaut kas tāds, par ko viesiem ir vien vāja nojausma. Drosmīgākie var nogaršot eksotiskas pusdienas, citi – iegādāties vietējos skaistumkopšanas līdzekļus, salmu cepures un smaržu kociņus par smieklīgi zemām cenām.
Ūdenim, un īpaši Čavphrajas upei, kas izlokās cauri visai Bangkokai, ir nozīmīga loma pilsētas dzīvē. Tās krastos atrodas krāšņi tempļi, viesnīcas, laivu piestātnes, nomalēs izvietojušās industriālās ostas. Upes centrālajā daļā notiek intensīva satiksme – ar kuģīšiem iespējams nokļūt pretējā krastā vai nobraukt tālākus gabalus, tā izvairoties no sastrēgumiem uz cietzemes. Privāts brauciens ar laivu pa Tonburi kanāliem ir vēl viens interesants veids, kā iepazīt pilsētu no cita skatpunkta un patverties no svelmes.
Vēsturiski Bangkoka apveidus ieguvusi Čavphrajas upes krastos – dzīve norisinājās uz koka pāļiem izbūvētās būdiņās un kanālu labirintos. Mūsdienās pilsēta izpletusies kā milzu organisms, taču joprojām tās dzīslās autoceļus daudzviet aizstāj kanāli jeb klongi – īpaši Tonburi. Noīrējot privātu laivu piestātnē Chang, var doties pusotras vai divu stundu braucienā cauri kanāliem, tā paglābjoties no pilsētas sutoņas. Laiva piestāj arī peldošajā tirdziņā, kur var ieturēt maltīti, kas tiek pagatavota kādā no daudzajām vietējo laiviņām, un veldzēt slāpes ar tikko atvērta kokosrieksta sulu. Peldošie tirdziņi veido atsevišķu un savdabīgu Bangkokas pasauli, un īpaša aura valda tajos, kas atrodas nostāk no tūristu centrālajām takām, – tos arī iesaku apmeklēt.
Pastaiga ar milzeņiem
Lidojums uz Čhīanmai no Bangkokas aizņem tikai stundu. Tālāk iesaku apmesties ārpus pilsētas, lai dotos iepazīt daudzveidīgo dabu, turklāt klimats šeit ir mazliet atsvaidzinošāks nekā dienvidos – vakaros var noderēt pat tāda neticama lieta Taizemes klimatam kā viegla jaka. Uz visu dienu var noīrēt taksometru, iepriekš vienojoties par summu, un nesteidzīgi pārvarēt tuvākus un tālākus ceļu serpentīnus, lai apskatītu Taizemes ziemeļrietumu vidieni – dabas parkus un rīsu lauku ielejas.
Čhīanmai pilsētas apskati iesaku atstāt vakaram: noteikti apmeklējiet Svētdienas nakts pastaigas tirgu. Kā liecina nosaukums, tirgus notiek svētdienas vakarā, un šai andelei īpaši gatavojas vietējie amatnieki – te iespējams samedīt kvalitatīvas un autentiskas lietas. Jāierodas ap astoņiem vakarā vai pat vēlāk, jo tad cilvēku straume kļūst mazāk blīva, turklāt tirgošanās ilgst līdz pusnaktij. Tveice, čalas un naksnīgās debesis ierauj vibrējošā atmosfērā uz vairākām stundām.
Tomēr īstais iemesls, kāpēc ir vērts doties uz ziemeļrietumu vidieni, ir unikālais Ziloņu dabas parks (elephantnaturepark. org), kas atrodas triju stundu brauciena attālumā no Čhīanmai. Ziloņiem ir nozīmīga loma Taizemes vēsturē un kultūrā – tie pieminēti hinduistu un budistu svētajos rakstos un vēsturiski šajā reģionā tiek godāti vairāk par citiem dzīvniekiem. Tomēr mežu izciršana un malumedniecība šo dzīvnieku skaitu samazinājusi līdz dažiem tūkstošiem un krasi ierobežojusi ziloņu izdzīvošanu dabiskajā vidē. To izmanto tūrisma industrija, nodarbinot ziloņus dažādās izklaides programmās, kuras līdzvērtīgas cirkam, visbiežāk tas rezultējas ar dzīvnieka turēšanu nepiemērotos apstākļos un nodzīšanu līdz spēku izsīkumam.
Ziloņu dabas parka rezervātā tiek izmitināti milzeņi, kas, par laimi, ir atsvabināti no tūrisma izklaides važām un piespiedu darba, – dzīvnieki tiek izpirkti no saimniekiem, un tiem dota otrās dzīves iespēja vietā, kur tie mīt piemērotos apstākļos savējo vidū. Rezervātā ik uz soļa dzirdams emocionāls stāsts, kas liek aizrauties elpai apbrīnā par šiem graciozajiem milzeņiem. Piemēram, kopš dzimšanas aklā ziloņu meitene Jokia reiz nodarbināta tūristu izklaidei, tikai saimnieks nevarējis pieņemt, ka zilonis bieži ir dezorientēts, un niknumā izdūris tam acis pavisam... Ziloni izdevās izglābt un nogādāt rezervātā, kur to uzreiz adoptēja cita ziloņmeitene, kura tagad neatkāpjas ne soli un ir Jokias acu gaisma, – abas var novērot pārvietojamies kopā, un sirds silst, kad mani laimi neredzīgo acu atspulgā. Te ir daudz tādu stāstu.
Lai tos izprastu, Ziloņu dabas parkā tiek piedāvāta iespēja piedalīties vienas vai vairāku dienu programmā, kur pieredzējuša gida pavadībā nelielās grupās var mācīties atbildīgu apiešanos ar ziloņiem. Sākumā satikšanās ar dzīvniekiem ir mazliet bailīga, taču kontaktu izdodas nodibināt ātri – izstieptajos snuķos liekam arbūzus, kukurūzu, ķirbjus, un tie zibenīgā ātrumā pazūd milzeņiem mutē. Tālāk kopīga pastaiga džungļos – šķiet neticami, cik graciozi un veikli ziloņi pārvietojas pa stāvajām takām, turklāt paspējot iestiprināties ar koku lapām un citiem gardumiem, kas aug visapkārt.
Dienas noslēgumā visi dodamies atvēsinošās upes ūdens virzienā, lai kopīgi nomazgātu dzīvniekus – tie nirst un ļaujas noberzt muguru ar tādu bērna prieku, ka viss iegūst vēl neticamāku sajūtu. Ziloņu rezervāta apmeklējums ir brīnišķīgs piedzīvojums, kas liek domāt par atbildīgu ceļošanu un iespēju piedalīties šo radību saglabāšanas programmā. Āzijas ziloņi ir augumā mazāki nekā sugas brāļi Āfrikā, un jāšana ar tiem, īpaši koka sedlos, sagādā dzīvniekiem sāpes, tāpēc, ja vien esat Taizemē, izvēlieties apmeklēt tikai tādas vietas, kur gādā par šo dzīvnieku labsajūtu un tie netiek mocīti. Ieskatīšanās acīs laimīgam zilonim ir neaizmirstams mirklis.
Stila oāze kalna smailē
No vidienes ceļš tālāk ved uz kādu ļoti neierastu un interesantu piedzīvojumu, džungļu nometni Elephant Hills (www.elephanthills.com). Pēc lidojuma Čhīanmai–Puketa pilsēta tiek atstāta aiz muguras, lai vairāk nekā pēc divu stundu brauciena ar auto nokļūtu tropu mežu ielokā. Elephant Hills piedāvā vairāku dienu programmu, kurā bez nakšņošanas labiekārtotās teltīs gaida izbrauciens ar laivām pa Sokas upi, tikšanās ar ziloņiem dabas rezervātā un pārgājieni džungļos. Noteikti iesaku izvēlēties iespēju pavadīt vienu vai divas dienas peldošajās teltīs skaistajā Čhīaolanas ezerā. Elektrības ir tik, cik pa dienu izdodas iegūt no saules baterijām, taču te to nemaz nevajag, jo ieslēdzas pavisam citas vajadzības, kas ļauj aizmirst visas rūpes un baudīt dabu. Iesaku doties izbraucienā ar kajakiem pa ezera kanālu, kur abās malās plešas neskarti tropu meži, – laiva slīd pa spogulim līdzīgo ūdens virsmu, no tropiem atplūst neiedomājami daudzveidīgas skaņas. Nometne Elephant Hills perfekti apvieno Āfrikas nacionālo parku un Taizemes tropu mežu vidienes sajūtu.
Noslēgumā tik ļoti gribas sevi palutināt ar neko nedarīšanas baudu. Atļaušos teikt – tiklīdz jūs pārkāpsiet Villa Baan Phu Prana (www.baanphuprana.com) slieksni Surinas kalnā Puketā, jūs vairs negribēsiet spert soli ārpus tās. Šī oāze paceļas virs pilsētas gluži kā majestātiska karaliene, sniedzot neaizmirstamu panorāmas skatu un lutinot viesus pēc labākajiem Taizemes viesmīlības standartiem. Tikai septiņu numuriņu dizaina templī saimnieko beļģiete Katrīna Morela, šeit dominē gan mūsdienīgi Taizemes vaibsti, gan eiropeiski mākslas akcenti. Virtuve ir vairāk nekā lieliska, un katra maltīte ir kā svētki vēderam ar izcilu Taizemes kulināriju. Kad pienāk saulriets – sajūtaties, kā saņēmis dāvanu. Skats ir neaizmirstams! Turklāt šī vieta ir lielisks patvērums no pašas Puketas – pludmale ar restorāniem un ballītēm ir 15 minūšu gājiena attālumā, bet Villa Baan Phu Prana ir tik labi, ka uzdodat jautājumu – vai tiešām vērts to atstāt kaut uz brīdi. Labāk ienirt meditatīvajā jumta baseina ūdens spogulī un no tā vērot pilsētu no augšas. Jo pilnīga aizmiršanās ir tas, kas īstena ceļotāja sirdij ik pa laikam ir nepieciešams kā svaiga ūdens malks.
*blogs andasstuff.wordpress.lv