Pašā jūlija viducī – 14. jūlijā – apritēja 100 gadu kopš zviedru režijas klasiķa Ingmara Bergmana dzimšanas. Eiropā, kur attieksme pret Bergmanu vienmēr ir bijusi godbijīga, tas ir liels kultūrvēsturisks notikums, kas ir bijis impulss vairāku jaunu dokumentālu filmu tapšanai. Meistaru no jauna savā dokumentālajā darbā Meklējot Ingmaru Bergmanu/ Searching for Ingmar Bergman ir mēģinājusi izprast slavenā vācu režisore Margarēte fon Trota. Zviedrijā, kur attieksme pret Bergmanu vienmēr ir balansējusi uz kulta, kvēlas mīlas un naida trauslās robežas, spriganā, jaunā režisore Džeina Magnusone ir uzņēmusi dokumentālo filmu Bergmans – gads dzīvē/Bergman – A Year in a Life, kurā cītīgi mēģinājusi "salaulāt" analītisku attieksmi un dzeltenīgas pikantērijas, adaptējot klasiķa tēlu pie dzeltenās preses vaļībām pieradinātajai auditorijai. Šāds piegājiens Bergmanam veltīto filmu un grāmatu klāstā ir gana izplatīts (skat., piemēram, pirms dažiem gadiem arī Latvijā iznākušo Tomasa Šēberga grāmatu Ingmars Bergmans – stāsts par mīlu, seksu un nodevību).
Džeina Magnusone gan koncentrējas tikai uz vienu – 1957. – gadu Bergmana dzīvē, kad viņš uzņem divas no savām nozīmīgākajām filmām Septītais zīmogs un Zemeņu lauks un paralēli iestudē četras lugas teātrī. Tobrīd Bergmanam ir 39 gadi, seši bērni un vētraina privātā dzīve. Bergmans aizgāja mūžībā pirms 11 gadiem jūlija izskaņā, taču šis laika posms nebūt nav mazinājis kaismi izprast viņa komplicēto personību. Iesaku izlasīt Bergmana meitas Linnas Ulmanes (viņa ir viena no režisora deviņiem bērniem) pērn latviski izdoto darbu Trauksmainie.
Tieši un nepastarpināti Bergmana simtgades atskaņas Latvijā vasarā nerezonē – šeit jūlijā ir citas aktualitātes. Neliela Bergmana retrospekcija tika parādīta pavasarī kinoteātrī KSuns šķietami sezonāli daudz piemērotākā laikā. Vasaras svelme nav komfortablākais laiks, lai lemtu sevi plosošiem psiholoģiskās pašizziņas procesiem, kādus piedāvā Bergmana filmas. Šogad daudzi kinofestivāli pasaulē godina Ingmaru Bergmanu, veidojot apjomīgas viņa filmu retrospekcijas. Arī lokālie festivāli – Rīgas Starptautiskais kinofestivāls Riga IFF un Baltijas pērle, kas notiks rudenī Rīgā, – neignorēs zviedru ģēniju. Baltijas pērle piedāvās vienu no pēdējiem režisora darbiem – autobiogrāfiskajos motīvos sakņoto Faniju un Aleksandru –, turklāt izrādīs to nevis digitālajā formātā, bet no klasiskās 35 mm kinolentes. Riga IFF demonstrēs jauneklīgo, erotiski uzlādēto Bergmana darbu Vasara ar Moniku, vienu no viņa psiholoģiski nesaudzīgākajām filmām Čuksti un kliedzieni, kā arī vairākas dokumentālās filmas par režisoru.
Ja gribam būt uzticīgi pamazām izmirstošajam fiziskajam formātam, varam iestāties rindā uz kompānijas The Criterion Collection sagatavoto ekskluzīvo velti Bergmana darbu skatītājiem – visu laiku apjomīgāko mākslinieka filmu kolekciju: 39 filmas (30 Blu-ray diskos) plus 248 lapaspušu grāmata, kas ļaus iedziļināties režisora daiļradē. Komplekts maksā 240 ASV dolāru. Fanātiskiem Bergmana cienītājiem ir vērts ieskatīties: www.criterion.com.