Iespaidu par Vācijas sliežu ceļiem vieno skaidrs komplekts – glīti atjaunota vēsturiskā ēka un funkcionāli modernizēts viss, kas saistīts ar pašu satiksmi un cilvēku ērtībām.
Izbūvēti jauni peroni, skaidras norādes, ietilpīgas velonovietnes, autostāvvieta, glīti gluda un līdzena, bez jebkādiem fiziskiem šķēršļiem stacijas priekša un aizmugure, kas pasažieru plūsmu sadala pēc tālākās ceļošanas principa. Kāds tūdaļ iekāpj tramvajā, cits ņem pieslēgto riteni un minas uz mājām, cits kājām nokļūst kaut kur turpat centrā, vēl kāds aizbrauc uz nomaļāku ciemu ar auto. Visi ir ērti atbraukuši no lielpilsētas, un arī es – pirmo reizi uz pasākumu šajā pusē –, iepriekš īpaši negatavojusies, esmu nokļuvusi vienkārši un skaidri, biļeti telefonā nopērkot minūti pirms vilciena atiešanas, stāvot uz perona.
Ko no tā es būtu varējusi izdarīt Latvijā? Tikai ērti un ātri nopirkt biļeti savā telefonā. Viss pārējais – nu ļoti žēl, jo Liepājai, Daugavpilij vai Cēsīm un visiem pārējiem ir liegta iespēja tikt ērti un ātri sasniedzamiem vairākas reizes dienā no rīta līdz vakaram. Paldies par lidmašīnu, protams, bet uz Liepāju tiešām būtu ērtāk braukt ar vilcienu. Tāpat bēdīgi par skaistajām dzelzceļa stacijām – arhitektūras mantojumu, ko pamazām zaudējam.
Mans mazais izbrauciens bija saistīts ar jaunā Bauhaus muzeja atklāšanu Desavā. Par Bauhaus simtgadi nepacietīgākie jau paspējuši uzrakstīt, jo, tāpat kā Latvijas valsts, arī slavenā arhitektūras un dizaina skola – XX gadsimta noteicošā funkcionālās domāšanas ass – savas pastāvēšanas simtgades kampaņu sāka laikus. Tomēr tikai tagad varam vērtēt lielo darbu rezultātu. Ar restaurētām ēkām ir uzspodrinātas vēsturiskās adreses un papildinātas kolekcijas lielākajās Bauhaus atmiņu institūcijās Desavā, Veimārā un Berlīnē. Sagādāts tūkstošiem jaunu eksponātu, veikti jauni pētījumi, atrasti jauni vārdi un uzdoti jautājumi, uz kuriem atbildes sniedz arī jaunais Bauhaus muzejs Desavā, kur ekspozīcijas kuratori izvēlējušies akcentēt stāstu par skolas mācību procesu, studentiem un viņu mijiedarbību ar slavenajiem skolotājiem – Hannesu Meieru, Vasiliju Kandinski, Paulu Klē un citiem.
Jaunu muzeju šogad atvēra arī Veimārā, un tāds durvis drīz vērs Berlīnē. Desavas stāsta pievilcība ir fokuss uz jauniešiem, mācīšanos un to, kā mācīt inovāciju, avangardu, funkcionalitāti, taupību, saimniecisku ražošanu un visu citu, ko nevarēja iemācīt klasiskās mākslas akadēmijas. Svarīgi ir saprast, ka jaunu muzeju vai izstādi nevar atklāt, ja netiek papildināta kolekcija. Ar vēsturiskajām kolekcijām nekad nepietiek, jo ir vārdi un priekšmeti, ko tās līdz šim ignorējušas.
Edvīns
JanisT
Krējums Saldais