Eiropas balvas

Kāpēc Jūs manis teikto saistāt ar rakstā minētiem konkrētiem nosaukumiem?Esmu neskaidri izteicies, ja nesapratāt,ko vēlos teikt.

Ja pieminētā Hanekes "Mīlestība" vai Vinterberga "Medības" Jums ir "citzemju atkritumi pa lēto ievazāti", tad ir tas laiks pienācis (Jums).

Piebilde. Piedodiet par hipertrofētiem izteiksmes līdzekļiem. Lai rakstītais ir dzīvs piemērs vienai, lai arī ne diženai, toties saskrambātai dvēselei.

Paldies par līdzjušanu! PĀRTRAUKUMS jau mums nevienam garām neaizies. Bet savus vārdus atpakaļ neņemu: TV un kino produkcija (arī teātros izrādāmie gabali), kas krietnās devās še kā citzemju atkritumi pa lēto atvazāti un kritiķu apcildināti, "mākslas" tēli ar šaušanu, vaidēšanu, izvarošanu, tārpu ēšanu, mēslos vārtīšanos un visu savstarpējas necieņas spektru apdvesti, IR PIEDRAŅĶĒJUŠI MŪSU DVĒSELES. Ja pats materiāls arī dažkārt ir vērtīgs, tad viņam pievienota "īpašā" interpretācija. Ja visā tajā utenī ir kas labs, var palikt arī nenovērtēts, jo tik daudz sēnalu ir saslavēts, ka kritiķa vārdam vairs nav uzticības,līdzīgi kā mūsu valdīšanai. Mums rūp orgānu monologi, fizioloģija, "klīnika", forma. Kas "lācītim" vēderā, tas katra paša daļā. Slīcēju glābšana ir viņu pašu rokās. DIŽENI, VARENI, SEXĪGI! (...) Mūsu dzelzspriekškara pacelšanas lielais guvums ( cita starpā) ir milzonīgs gara posts. P. S.Romānu nerakstīšu, bet pietiks, ja paskatīsimies uz "noputējušo" latviešu literatūras, īpaši dzejas, un Latvju Dainu sējumu plauktiem. Mēs esam tā sākuši izturēties, aizpildīt sev atvēlēto laiku, it kā MUMS PAŠIEM nekad nekā nebūtu bijis. Kā bomži pie pasaules miskastes malas. Vēl tikai paskaidrošu, ka runa nav par VISU, bet par ļoti daudz ko.Diemžēl, Dita Rietuma, Normunds Naumanis, Daira Āboliņa, Rožukalnes k-dze....., latviešu teātra un mākslas kritiķi, kā arī mēs kopumā, esam piedalījušies galvenokārt deformētas, uz iznīcību vedošas pasaules slavināšanā ( lasi arī radīšanā). Kā mēs reiz spēsim mierināties?