Eiropas Kinoakadēmijas balvas tiks pasniegtas 9. decembrī Berlīnē. Balvas nominantu saraksts publiskots 7. novembrī, un gada veiksmīgāko Eiropas filmu vidū pamatā ir tās, kas jau ir piesaistījušas uzmanību un/vai saņēmušas balvas Kannās, Venēcijā un Berlīnē.
Vai tieši šīs nominētās filmas veido 2023. gada Eiropas kino esenci? Jā, ja sekojam konkrētās balvas izvirzīšanas un nominēšanas loģikai, un arī nē, jo Eiropas daudzveidīgais kino pienesums ir grūti aptverams, sarežģīti izfiltrējams un ne vienmēr tas tiek adekvāti novērtēts vietās, kur pasniedz balvas, it īpaši, ja tas attiecas uz mazu valstu kinematogrāfijām. Eiropā uzņem 1800 filmu gadā. Ņemiet nu un atrodiet tās īstās un īpašās, laika garšu izjūtošās un laika sajūtu notverošās. Tie daži lielie Eiropas festivāli, kas vēsturiski ir izveidojušies par Eiropas kinoprocesu mākslinieciskās kvalitātes skenētājiem, bieži vien dzīvo pēc savas iekšējās loģikas (arī lobiju, ģeopolitisko aktualitāšu vai – tieši pretēji – to ignorēšanas loģikas).
Šogad Eiropas Kinoakadēmijas labāko filmu īsajā sarakstā bija arī divas mūsu kaimiņu filmas. Tā ir jutekliskā, sievietes spēku un traumas reflektējošā igauņu režisores Annas Hintsas dokumentālā filma Melnās pirts māsība (ieguvusi nomināciju kā labākā Eiropas dokumentālā filma) un lietuviešu režisores Marijas Kavtaradzes spēlfilma Lēni/Slow, kurā patiesi ir notverts laika nervs. Filma stāsta par jauniem cilvēkiem – horeogrāfi un surdotulku –, kuri mēģina būvēt attiecības. Esmu pieredzējusi brīdi, kad šīs lieliskās filmas neizskaidrojamu iemeslu dēļ neizturēja priekšatlasi svarīgam Eiropas festivālam, jo... paskaidrojumi neseko.
Zinām taču, ka mākslas vērtējums gribot vai negribot ir arī subjektīvs. Abas filmas patlaban ceļo pa pasauli, abas ir mūsu kaimiņvalstu sūtījums uz Losandželosu – pieteiktas Oskara nomināciju sacensībai. Melnās pirts māsība Rīgā būs skatāma 12. novembrī kinoteātrī Splendid Palace, kur notiks Eiropas mākslas kino diena. Šīs dienas norisēs pamatā piedalās tīkla Europa Cinemas kinoteātri, Latvijā tādi ir četri. Svētdien aptuveni 700 Eiropas kinoteātros tiks izrādītas tikai Eiropas filmas. Splendid Palace Eiropas kino izlasē ir arī divi izcili darbi: somu režisora Aki Kaurismeki filma Kritušās lapas (izvirzīta Eiropas Kinoakadēmijas balvai piecās prestižākajās kategorijās – labākā filma, režija, scenārijs, aktrises un aktiera darbs) un vācu režisora Vima Vendersa Jaukās dienas. Tās ir filmas, kas apliecina Eiropas kino autoru rokraksta oriģinalitāti un, ja gribat, arī ilgtspēju. Klasiķi Aki Kaurismeki un Vims Venderss šogad ir radījuši savas labākās filmas pēdējo pārdesmit gadu kontekstā un ir palikuši uzticīgi mākslas kino garam – spilgtai autorībai un emocionālai niansētībai. Turklāt gan Kritušās lapas, gan Jaukās dienas ir empātiski stāsti par mazajiem cilvēkiem un lūzeriem. Par tādiem, kādi esam.