Mirušie nemirst/The Dead Don’t Die – tā savu filmu ir nosaucis amerikāņu autors Džims Džārmušs, un tā otrdien, 14. maijā, atklās 72. Starptautisko Kannu kinofestivālu. Tas joprojām ir gada nozīmīgākais kinodzīves notikums. No filmām, kas jau ir izcīnījušas pirmo uzvaru vienkārši tā iemesla dēļ, ka ir atlasītas Kannu programmai, pēcāk barosies liela daļa pārējo festivālu, kas notiks līdz gada beigām. Lai cik pārspīlēti tas varētu šķist jebkuram normālam, ārpus kinoprofesionāļu loka esošam cilvēkam, nokļūt Kannu festivālā ir katra kinoveidotāja lielais sapnis. Veiksme – fakts, ka filma ir atlasīta Kannām, ir tās konkurētspējas apliecinājums – festivālam pieteikto filmu skaits ir mērāms daudzos tūkstošos.
Divdesmit viena filma cīnīsies par Zelta palmas zaru. Konkursa programmā ir daudz slavenu uzvārdu – izcili režisori piedāvās savas jaunākās filmas. Kaut Kannu programmas izlase presei paziņota jau 18. aprīlī, festivāla vadītājs Tjerī Fremo patur tiesības papildināt sarakstu ar jauniem vārdiem. Un kādiem! Ziņa, ka par Zelta palmas zaru cīnīsies arī Kventina Tarantīno Reiz Holivudā/Once Upon a Time... in Hollywood kinomīļus aplaimoja nesen.
Ir pagājuši 25 gadi, kopš draiski brutālais Tarantīno Kannās ieguva Zelta palmas zaru ar filmu Lubene/Pulp Fiction, kas tolaik jauniņo amerikāņu režisoru iecēla pasaules kino autoru Olimpā. Četru mēnešu varonīga cīņa ar materiālu montāžas telpā, un ir noticis necerētais – Kventins Tarantīno ir paspējis pabeigt filmu, sagādājot teju galveno Kannu festivāla notikumu. Kventins Tarantīno komplektā ar Bredu Pitu un Leonardo di Kaprio ir sensācija, kuras dēļ fani būs gatavi sturmēt Kannu Festivāla pili. Programmā būs arī rimtāki seansi, tomēr tiem, kuriem kvalitātes kritērijs ir režisora uzvārds un unikālā autorība, festivāls sola sagādāt svētsvinīgas trīsas.
Kannu festivāls ir viena no spēcīgākajām institūcijām, kas uztur un popularizē autorkino un režisora kā autora statusu. Ja nebūtu šī festivāla, Holivudas popkultūras melnais caurums mūs būtu iesūcis pilnīgi un galīgi. Kannas ir pamatīgs balsts arī Amerikas autoriem – Kventinam Tarantīno, Džimam Džārmušam, apcerīgajam Terensam Malikam (konkursā ir iekļauta viņa filma Slepenā dzīve/A Hidden Life). Viņi visi spēkosies (ja respektējam diskutablo filmu sacensību aspektu) ar izcilā spāņa Pedro Almodovara filmu Sāpes un slava/Pain and Glory, britu klasiķa Kena Louča Atvainojiet, jūsu mums pietrūka/ Sorry We Missed You, daudzkārtējo Kannu festivāla laureātu beļģu režisoru Žana Pjēra un Lika Dardēnu filmu Jaunais Ahmeds/The Young Ahmed, Kanādas brīnumbērna un Kannu laureāta Ksavjē Dolana darbu Matiass un Maksims/Matthias and Maxime, itāļu klasiķa Marko Bellokjo filmu Nodevējs/The Traitor u. c. Programmā ir vairāku režisoru sieviešu darbi, kas sasaucas ar aktuālajām tendencēm – cīņu par sieviešu līdztiesību kinonozarē, kurā vēsturiski ir dominējuši vīrieši.
Kā jau ziņots, festivāla sadaļā Director’s Fortnight iekļauts arī Jura Kursieša darbs Oļegs, kas tapis kā Latvijas, Lietuvas, Francijas un Beļģijas kopražojums. Latvijai tas ir notikums.
Enģeļa viesis