Maijs ir kino mēnesis – lai to sev atgādinātu, nav nemaz jāgaida līdz 15. maijam, kad ekstravagantā austrālieša Beza Lurmena Lieliskais Getsbijs visās trijās dimensijās un ar "pašu Leo di Kaprio" atklās Starptautisko Kannu kinofestivālu. Tradicionāls atgādinājums, ka maijā būtisks ir kino, ir arī 4. maija latviešu filmu maratons kinoteātrī Splendid Palace, kas piedāvā jaunākās latviešu filmas (bez maksas). Šoreiz šo filmu vidū ir arī īpašs notikums. Tapusi trešā Šķērsiela, hrestomātiskās un Latvijas kultūras kanonā ierakstītās 1988. gada dokumentālās filmas Šķērsiela turpinājums, – Kapitālisms Šķērsielā. 2. maija KDi lasāma Undīnes Adamaites intervija ar Ivaru Selecki, kurš tandēmā ar Tālivaldi Margeviču 80. gadu izskaņā atrada ne tikai šo nomaļo Pārdaugavas ieliņu, bet padarīja to par sava veida "ūdenslāsi", filmu – metaforu, kurā spoguļojas cilvēki, likteņi un laiks. Un ne tikai sociālisma sabrukuma ēra – 80. gadu nogale –, bet teju viss XX gs. Latvijā – kā cilvēciskās pieredzes dokuments. Līdzīgi kā cita tā laika dokumentālā lielfilma, tagad klasika – miljonu skatītā Jura Podnieka Vai viegli būt jaunam? –, Šķērsiela ir piedzīvojusi vairākus turpinājumus. Atšķirībā no Vai viegli būt jaunam? šos turpinājumus ir bijusi iespēja veidot tiem pašiem autoriem Seleckim un Margevičam, kuri izmantojuši unikālo kino iespēju – fiksēt laiku un tā atstātās pēdas cilvēkos un to likteņos. Kopš pirmās Šķērsielas tapšanas ir pagājis gadsimta ceturksnis – tas, cik laiks un kapitālisms ir bijis nežēlīgs pret Šķērsielas iedzīvotājiem, ir jaunās filmas tēma. Savukārt tiem, kas jau piedzimuši pēc pirmās Šķērsielas tapšanas, Selecka un Margeviča veidoto filmu triloģija var atklāt jaunu pasauli. Latvijas dokumentālā kino saknes, tā poētisko tradīciju sakabē ar labu stāstniecības prasmi, iespējams, kādu arī pārsteigt ar faktu, ka "sīkveli" mēdz tapt ne tikai Gredzenu pavēlniekiem un Dzelzs cilvēkiem, bet arī dokumentālām filmām. Tikai Šķērsielas "franšīze" (ja izmantojam Holivudas ražošanas terminoloģiju) ir balstīta absolūti citā kino tradīcijā, citā pasaules izjūtā un uzskatā, par to kādas ir kino funkcijas. Jāpiebilst, ka Šķērsielas triloģija filmu maratonā nav vienīgā. Jaunas animācijas filmas ir Nilam Skapānam – Kaķis maisā – un Edmundam Jansonam – Kora turneja, Elīna Eihmane izveidojusi spēles īsfilmu Gūtenmorgens un Jāņi. Viss notiek, turklāt visur!
Tikko Ņujorkā noslēdzies klasiķa Roberta de Niro organizētais Traibekas kinofestivāls, kronējot savus favorītus un mērķtiecīgi aizstāvot savu – būtiska Amerikas neatkarīgā kino izrādīšanas platformas – vietu. Paralēli Ņujorkā risinājās arī 40. ikgadējie studentu Oskari, proti, Amerikas Kinoakadēmijas organizētās kino studentu filmu skates (pusfināli), kuru galamērķis ir Oskara figūriņa – ne par matu sliktāka kā "īstā". Bieži tā kļūst par pirmo nozīmīgo pakāpienu jauna režisora veiksmīgas kinokarjeras veidošanā. Par katru šo notikumu var rakstīt izvērsti – un to arī darīšu. Tik vien vēl minēšu, ka Ņujorkas latvieši arī gaida latviešu kino – maija sākumā viņiem tiks piedāvāta filma Sapņu komanda 1935. Maratons kļūt starpkontinentāls!