Ļaunā pandēmija ir pārvarēta, un nu jau mēs varam sākt domāt, pateicoties kam. Vai kāds vēl atceras drūmo 31. marta vakaru, kad Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis televīzijā solīja, ka nupat, nupat Latviju sasniegšot individuālās aizsardzības līdzekļi (cimdi, sejas maskas utt.), kas iegādāti Eiropas Savienības kopējā iepirkuma ietvaros? Pagājušonedēļ pavīdēja ziņa, ka tie beidzot ir klāt! Apsveicam!
Pa to laiku Latvijā apstiprinājās senā gudrība, ka iniciatīva ir sodāma. Pandēmiju uzvarēja pati tauta, cits citam virsū nešķaudot. Bija gan dzirdamas balsis, kas aicināja sekot Zviedrijas paraugam un šķaudīt ekonomiski aktīvi, bet nu tās, par laimi, ir pieklusušas. Es ceru, ka arī nokaunējušās. Līdzīgs liktenis kā Eiropas Savienības iepirkumu piemeklējis arī brīnumdarītāju lietotni, kam pareģoja Latvijas Nokia likteni – precīzs salīdzinājums, ja ar Nokia apzīmējam kaut ko novecojušu un vairs nevajadzīgu.
Pēc manas iepriekšējās slejas KDi (21. maijā), kurā uzdevu naivu jautājumu, kur civilās krīzes laikā bija bruņotie spēki, sarosījās militāro struktūru PR departamenti: Latvijas Avīze publicēja izvērstu rakstu, cik svarīgi ir gatavoties X stundai, Aizsardzības ministrija izdeva bukletu, TV3 parādīja aizkustinošu sižetu, atklājot, ko karavīri ir darījuši Y stundā – izrādās, sastādījuši kompāniju robežsargiem, kam nebija jāpārbauda automašīnas, jo robeža, kā zināms, bija slēgta. Tomēr ir jābūt modriem: lūk, Limbažu pusē ir ieklīduši lāči un izēduši bitēm medu!
Tikmēr Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir jauni plāni – profesionālo karavīru skaits ir jāpalielina no 6500 līdz 8000. Lai gan šogad Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir atcelti, Mežaparkā pirms termiņa nodota (manai paaudzei pazīstama frāze) Lielā estrāde. Tā paredzēta teju 13 000 koristiem iepriekšējo 10 000 vietā. Ja ņemam vērā, ka Latvijas iedzīvotāju skaits drīzāk dilst nekā aug, labi vismaz, ka ar maršēšanu un dziedāšanu mums nekādu problēmu nebūs. Vieta atrasta jaunajai Rīgas koncertzālei, kuras izmaksas līdz šim lēsa ap 100 miljoniem, – parka malā nojaukšot bijušo LKP CK ēku. Laba doma, ja pie viena izdotos nojaukt arī Kongresu namu un bijušo Piena restorānu, tagad Rīgas Brīvostas pārvaldes administrācijas ēku, kam noteikti nav vietas parkā. Pēc tam varētu apdomāt, kā izbeigt nelāgo praksi "uz veciem pamatie" arvien masīvāk būvēties trūcīgajos Rīgas zaļumos.
Visbeidzot prieks, ka ir atrasti gandrīz divi miljoni, lai atbalstītu trūkumā nonākušas radošās personas. Katra varēs saņemt 1614 eiro triju mēnešu darbam. Jau iepriekš valsts ir apņēmusies maksāt lauksaimniekiem 86 vai 137 eiro par govi – atkarībā no tā, vai lopiņš paredzēts pienam vai gaļai. Tātad beidzot zinām, ka radoša persona ir apmēram piecas reizes vērtīgāka par govi. Cik labi, ka ne otrādi!