Uzskatu sevi par karavīru, taču par miera karavīru. Tā apgalvoja Mahatma Gandijs. Tā bija cīņa par brīvību, neatkarību, līdztiesību. Cīņa pret koloniālās varas nospiedošo ietekmi. Tas, ka vairākums ar savu rīcības trūkumu atbalsta haosu, nenozīmē, ka haoss ir pareizā lietu kārtība. Taisnības cīnītājiem nekad nav bijis viegli. Viņiem ir bijis jācīnās ne tikai pret netaisnību, ne tikai pret valdošo šķiru, bet arī pret vairākuma inertumu un padevību. Cīņa par taisnību un tiesībām ir plosoša un ietver pretestību, tomēr cīņa nav nepareizā izvēle. Attīstoties kritiskajai domāšanai, būtiska izrādījusies ne vien "taisnība" pati par sevi, bet cīņa par taisnību un "taisnības" atzīšanas fakts. Cīņu kā pierādījumu lojalitātes trūkumam var uzskatīt autoritārs varas aparāts, turpretī, kopš ir demokrātija, cīņa debašu vai demonstrāciju veidā ir ļāvusi iemantot vai atgūt noteiktas tiesības. Cīņa par atbrīvošanos, cīņa ceļā uz labāku rezultātu nevar būt lojalitātes trūkums, par kādu to uzskata tie, kuri ir saindējušies ar varas blaknēm, arī mūsdienu Latvijā valstiskā līmenī, taču tie paši modeļi darbojas arī nozares mērogā un indivīdu attiecību līmenī.
Eksistence it kā būtu uzlikta uz ļoti jutīgiem svariem, kas reti nonāk harmoniskā stāvoklī. Ja būsi pārāk inerts, svari nosvērs tavu dzīvi bez tavas līdzdalības. Ja cīnīsies pretī, tevi sauks par nelojālu kliedzēju – tāds bija Gandijs, tāda bija Dziesmotā revolūcija, tāds bija Maidans, tādas ir baltsarkanās veļas instalācijas uz Baltkrievijas iedzīvotāju balkoniem. Vai viņi bija un ir nelojāli? Patiess taisnības cīnītājs iestājas pret lojalitāti koruptām un defektīvām formām, kas a priori pieņemtas par lojalitātes normu – tā teikt, mīļā miera labad –, taču tas nenozīmē, ka tā ir reāla, leģitīma un laba. Gandijs teica, ka, par spīti faktam, ka esi vienīgais, kurš veido šo minoritāti, patiesība ir un paliek patiesība. Arī līdzsvaru ietekmē vismazākās svārstības. Arī viens vai divi procenti ir svārstība. Mazs cinītis gāž lielu vezumu. Desmit procentu ir svārstība. Divdesmit pieci procenti ir svārstība.
Visi šie procenti ir tikai abstrakti skaitļi jaunpiedāvātajā nodokļu reformā – kamēr par tiem runā modelētās shēmās. Bet, ja radošajām personām palielina nodokļu slogu kaut vai par pāris procentiem, tie vairs nav abstrakti skaitļi – tās ir konkrētas monētas un banknotes, ko reālas radošās personas, kurām līdz šim nozares politika nav varējusi nodrošināt ne tuvu adekvātu atalgojumu, no 2021. gada jūlija papildus maksās valsts kasē no saviem papildus nepaaugstinātajiem ienākumiem. "Labklājība", ko radošās personas no tā iegūs, ir abstrakta un teorētiska labklājība, savukārt konkrētā labklājība – ieņēmumi pamatvajadzību nodrošināšanai nereti visai ģimenei, nevis tikai sev vien, vienai egoistiskai radošajai personai, – ir ļoti konkrēta. Valdība tur saskata labklājību? Bet radošās personas piedāvātajā reformā saskata nabadzības draudus, kas kļūs par realitāti, ja šāda reforma tiks pieņemta. Nabadzība ir ļaunākā no vardarbības formām, atzina Gandijs.