Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Laika tiltu efekts

Nacionālā kandidāta izvirzīšanu ASV Kinoakadēmijas balvas Oskars labākās starptautiskās filmas kategorijā pavada liela interese pašu mājās un ārzemēs

Kino nozarē ir sava dienas kārtība, kas diktē dzelžainu ritmu. Viens no ikgadējiem rituāliem ir filmu izvirzīšana ASV Kinoakadēmijas balvas Oskars kategorijai, kas no šī gada ieguvusi nedaudz koriģētu nosaukumu Best International Feature Film (agrāk – Best Foreign Language Film). Lai kā mēs to dēvētu – balva labākajai starptautiskajai filmai vai labākajai ārzemju filmai –, nosaukuma korekcija nav mainījusi lietu kārtību un būtību. Ik gadu vairāk nekā 80 valstu veido ekspertu komisijas, kuras ir jāapstiprina ASV Kinoakadēmijā, un šie eksperti lemj par, viņuprāt, piemērotāko kandidātu – filmu –, ko sūtīt uz Losandželosu, kur šīs filmas izskata un par tām balso Kinoakadēmijas biedri.

Nacionālā kandidāta nosaukšanu parasti pavada liela lokālā un starptautiskā interese. Tas ir viens no retajiem gadījumiem, kad starptautiski nozīmīgi izdevumi, piemēram, The Hollywood Reporter, dežurē un gaida informāciju, lai momentā rakstītu ziņu savai auditorijai. Šāda ziņa ir tapusi arī par Latvijas pretendentu – režisora Dāvja Sīmaņa filmu Tēvs Nakts. Ziņā akcentēts fakts, ka Tēvs Nakts ir otrais pieteikums Oskaram no šīs Eiropas daļas, kura centrā ir holokausts. Šai tēmai ir veltīta arī nesen Venēcijas kinofestivālā izrādītā čehu drāma The Painted Bird/Uzgleznotais putns – Čehijas pieteikums Oskaram.

Dažas dienas agrāk savu Oskara kandidātu nosauca arī Lietuva, un tas bija skaists, emocionāli aizkustinošs pārsteigums. Mūsu kaimiņvalsts ir izvēlējusies dokumentālo filmu Laika tilti, kura ir viena no programmas Latvijas filmas Latvijas simtgadei filmām (gluži tāpat kā Tēvs Nakts) un kuru ir veidojuši divi režisori – latviete Kristīne Briede un lietuvietis Audrjus Stonis. Kāpēc ir pamats justies aizkustinātam? Tā ir filma par laiku un dokumentālo kino – par kino valodu, ko radījuši XX gadsimta 60. gados strādājošie dokumentālā kino režisori, kuri atrada veidu, kā pabēgt no "kretinējošās" ideoloģijas. Tapa poētiskā dokumentālā kino virziens, kas ļāva attēlam stāstīt daudz vairāk, nekā to drīkstēja pateikt ar balsi vai rakstītu vārdu. Kaut Laika tilti nav bijis grāvējs skatītāju skaita ziņā, filma praksē ir pierādījusi triju Baltijas valstu kino profesionāļu sadarbības spēku – tā veidota kā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopražojums, kuru lietuvieši ir uzskatījuši par pārliecinošāko kandidātu, ko nodot vērtēšanai ASV Kinoakadēmijai.

Šopiektdien Laika tiltu autori Viļņā saņems pirmo Lietuvas Kultūras ministrijas Mākslas balvu par īpašiem starptautiskiem sasniegumiem kultūrā. Balvas pavadošā vērtība ir 20 000 eiro. Godalga tiks pasniegta divu izcilu kultūras notikumu radītājiem – māksliniecēm, kuras nodrošināja Lietuvai uzvaru šā gada Venēcijas mākslas biennālē, un filmas Laika tilti veidotājiem, kuru vidū ir režisore Kristīne Briede un producents Uldis Cekuls no Vides filmu studijas. Šāda balva Lietuvā ir nodibināta šogad, lai godinātu īpašus sasniegumus kultūrā. Prieks par Laika tiltiem!

 

Top komentāri

Man ir
M
liels kauns par Latvijas NKC. Jājautā - kādēļ tas vispār ir vajadzīgs?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja