Gada pirmie mēneši Latvijas kino ir bijuši pat ļoti veiksmīgi – atzinība vēsturiskajai drāmai Marijas klusums Berlīnes kinofestivālā, daudzsēriju filmas Padomju džinsi panākumi un balvas festivālā Series Mania Francijā, kas fokusējas uz pasaulē tik populāro kvalitatīvo seriālu kultūru. Šie sasniegumi pierāda, ka Latvijas kino veidotāji var konkurētspējīgi darboties prasīgajā un asas konkurences piesātinātajā seriālu formātā. Gan Padomju džinsi, gan cita daudzsēriju filma – Pansija pilī – var lepoties arī ar daudziem desmitiem tūkstošu skatītāju kinoteātros. Tas iezīmē vēl vienu nebūt ne tipisku daudzsēriju filmu demonstrēšanas praksi, proti, vispirms tos izrādīt kinoteātros un tikai pēc tam citos kanālos, kas šķietami ir piemērotāki seriāliem.
Šis gads visdrīzāk radīs ilūzijas, ka viss ir vislabākajā kārtībā un arī turpmāk būs daudz filmu un seriālu, kas veidoti ar Nacionālā kino centra un Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu. Diemžēl tā tomēr būs ilūzija – daudzsēriju filmas (Pansija pilī, Padomju džinsi, vēsturiskā drāma Dumpis un rudenī gaidāmā sociālā dramēdija Asistente) ir tapušas konkrēta ERAF projekta ietvaros. Projekts ir noslēdzies, pozitīvu indikāciju par finansiālām iespējām turpināt atbalstīt kvalitatīvas daudzsēriju filmas nav. Kaut pazaudēt pārliecinošos soļus šādu filmu starptautiskās atpazīstamības virzienā būtu milzīga izšķērdība.
Starptautiskā kinovide dzīvo, ievērojot striktu kalendāro grafiku. Nākamais nozīmīgais pasākums ir Kannu kinofestivāls, kas šoreiz notiks no 14. līdz 25. maijam. Tā ir smagi iekarojama virsotne, uz kuru tiecas teju katrs filmu veidotājs. Fakts, ka, izturot milzīgo atlases konkursu, Kannu programmā tiek iekļauta konkrētas valsts filma, nozīmē arī valsts un tās kinoindustrijas briedumu. Baltijas valstīm ar nokļūšanu Kannu festivāla uzmanības lokā neklājas viegli – mazas valstis, nelielas kinematogrāfijas zaudē sacensībā ar kanonizētiem pasaules kino klasiķiem un lielvalstīm, kas ražo vairāk nekā 300 pilnmetrāžas filmu gadā, kā Francija, Vācija, Itālija un citas. Tomēr ik gadu filmas tiek pieteiktas un mēs gaidām brīnumu – kādas Latvijā tapušas filmas iekļaušanu oficiālajā Kannu skatē. Jo kaut kad taču tam ir jānotiek, par spīti visam – mūžīgajam naudas trūkumam, mazākajam kino budžetam Baltijā, konsolidācijas rēgam un citiem draudīgiem faktoriem.
Pagājušajā nedēļā 2024. gada Kannu kinofestivāla pirmajā preses konferencē tika izziņota tā pamatprogramma – tā ir iespaidīga! Konkursa skatē piedalīsies leģendārā Frānsisa Forda Kopolas darbs Megalopolis un grieķu talanta Jorga Lantima jaunākā filma Kinds of Kindness ar Emmu Stounu. Ir pagājis tikai pusgads kopš Jorga Lantima un Emmas Stounas panākumiem ar Nabaga radībām, kas atnesa Oskaru Emmai Stounai, un šim provokatīvajam tandēmam jau gatava nākamā filma! Pieminēšu vēl dažu klasiķu – Paolo Sorrentīno, Pola Šrēdera un Deivida Kronenberga – vārdus, kuri ir sastopami Kannu konkursa programmā. Sarakstu var turpināt un cerēt, ka arī kādam Latvijas kino autoram izdosies iespraukties šajā elitārajā izlasē.