Pagājušajā gadā Rainis, sasaucoties ar moto "Dzeja pievelk!", bija tērpies savā leģendārajā peldkostīmā un Nacionālās bibliotēkas pakājē pievilkās pie vingrošanas stieņa. Iepriekš viņš ir arī braukājies ar velosipēdu un darījis citas nebēdnības, ieskicējot Dzejas dienu galveno misiju – veidot šo notikumu brīvu, mūsdienīgu un atraktīvu. Izvairīties no liekā patosa un klasiķu beznosacījuma glorificēšanas, ar ko šogad veiksmīgi un mazāk veiksmīgi centušies nodarboties Raiņa un Aspazijas gada svinību rīkotāji. Lai skolēni beidzot pārstātu brīnīties par to, ka visi dzejnieki tomēr nav miruši, un dažiem sirmās bārdas vietā mēdz būt pieguļošas bikses un moderni izskūti deniņi. Saskarties ar šādu situāciju reiz gadījās dzejniekam Jānim Baltvilkam, kuram, viesojoties kādā skolā, bērni pārsteigti jautājuši: "Vai tas tiešām esat jūs pats? Jūs taču esat mūsu mācību grāmatā!"
Šogad Dzejas dienām, kuras notiek no 3. līdz 15. septembrim, izvēlēts sauklis "Dzeja nemelo!", tādējādi tiek vilktas paralēles ar šo laiku, kurā pie mums cenzūra tās tradicionālajā formā vairs neeksistē, tomēr neesam brīvi no masu mediju un valstu priekšstāvju tiražētiem meliem. Ārvalstu dzejniekiem šogad bijis grūti atrast vietu viesnīcās, kuru telpas aizņēmuši Eiropas basketbola čempionāta fani, lai gan patiesībā šīm sacīkstēm būtu bijis jānotiek Ukrainā – vietā, par kuras notikumiem patiesību īsti nezina neviens, kas dzīvo šeit, Latvijā, un ikdienā uztraucas par bibliotēkas restorāna nosaukumu vai tikumisku audzināšanu skolās.
"Man nepatīk, kad man melo, bet no patiesības es arī esmu noguris," skaņdarbā Skudru pūznis dziedāja Viktors Cojs. Dzejā runāt patiesību ir vieglāk, jo melot... Vienkārši nav iespējams. Iekšējais melu detektors sāks satraukti ārdīties. Tāpēc arī, kā norāda Dzejas dienu kuratore un mūza Inga Bodnarjuka, dzejniekos ir daudz lielāka atbildība pret pateikto vārdu.
Tāpat dzejniekiem piemīt īpaša spēja, pat nelasot ziņas un pārāk bieži nepametot mājokli, sajust smalkākās šim laikam raksturīgās vibrācijas. Tas attiecas ne tikai uz saturu, bet arī izvēlēto formu. Šogad dzeja tik intensīvi kā vēl nekad izies ārpus savu pantu rāmjiem, organiski saspēlējoties ar citiem mākslas veidiem. Rīgā ar performanci uzstāsies poētiska mūzikas apvienība no Igaunijas Flip Poets, būs iespēja apskatīt jauno aktieru apvienības Skaistais dzīvnieks veidotu dzejas izstādi, komponista Filipa Glāsa skaņdarbi mūziķa Jāņa Ozoliņa vadībā saspēlēsies ar amerikāņu dzejas lasījumiem u. tml. Notiks arī tradicionālie Dzejas dienu pasākumi – lasījumi pie Raiņa pieminekļa, ceļojums kopā ar dzejniekiem un poētiskās orientēšanās sacīkstes – kopskaitā 36 notikumi. Tajos piedalīsies gan latviešu, gan ārzemju dzejnieki, kuru buķete šogad solās būt īpaši daudzsološa.
Tiks atvērta atdzejas darbnīca, kurā jaunie talanti strādās roku rokā ar dzejniekiem, kuriem jau ir liela pieredze un bagātīga kontaktu bagāža. Tādā veidā Dzejas dienas, līdzīgi kā rakstnieku un tulkotāju nams Ventspilī, kļūst par nozīmīgu platformu, lai dažādu valstu un paaudžu dzejnieki savstarpēji apbružātos un, iespējams, šī iepazīšanās kļūtu par pamatu turpmākai pārrobežu sadarbībai. Savelkot visus galus un burtus kopā, izmantošu iespēju vēlreiz citēt Ingu Bodnarjuku, kura uz lūgumu komentēt šī gada programmu atbild: "Man viss patīk!"