Paļaušanās uz sociālo tīklu visvarenību arvien vairāk aizstāj afišu un reklāmas materiālu drukāšanu un izplatīšanu, jo cilvēki tik reti paceļ acis no telefona, pa ielu ejot, ka pat nepamana luksofora sarkano signālu, lai apstātos. Vai nekust no vietas, kad iedegas zaļais. Tiem, kuriem ar mārketingu viss ir kārtībā, iet kā pa sviestu, piemēram, Dziesmu svētkiem vai Prāta vētrai, bet citkārt pārsteidz dažu lielisku koncertu mazais apmeklējums.
1992. gadā daudzu Latvijas jauniešu prātus ar metālmūziku aplipināja slavenās brazīliešu grupas Sepultura koncerts Rīgā, kas izraisīja daudzu vietējo šī žanra grupu rašanos, un melni tērpto fanu armija nemazinās, arī nomainoties paaudzēm. Tāpēc ne mazāk kā nesenā lieliskās franču rokgrupas Phoenix koncerta niecīgais apmeklējums Siguldā, par kuru daudzi interesenti nemaz neesot zinājuši, pārsteidza arī Sepultura bundzinieka Igora Kavaleras un viņa lietuviešu izcelsmes sievas Laimas elektroniskās mūzikas dueta koncerts Rīgas koncertzālē Tu jau zini kur.
Nav šaubu, ka vai visi Sepultura 1992. gada koncerta apmeklētāji, paķerot līdzi arī savus jau pieaugušos, ar smago mūziku barotos bērnus, būtu klāt, lai izmantotu iespēju vērot leģendārā Kavaleras aizvien mežonīgo darbošanos pie bungu komplekta dažu soļu attālumā un pēc tam vēl kopā ar viņu nofotografētos – pirms trīsdesmit gadiem Sporta pilī tas nebija iespējams. Varbūt tas ir slinkums izvilkties no mājām, tomēr ir jāņem vērā, ka līdz ar mākslīgā intelekta un citu tehnoloģiju attīstību tikai dzīvie, īpaši mazās vietās notiekošie koncerti tagad un – vēl jo vairāk – tuvākajā nākotnē joprojām saglabās ticamības momentu, jo teorētiski jebkurš foto, audio vai video var nebūt īsts.
Vienīgi tie, kuriem aiz muguras jau ir vairāki gadu desmiti, atceras, ko redzējuši vai dzirdējuši arī savā jaunībā. Savukārt lielajos koncertos īstus mūziķus teorētiski varētu aizstāt ar hologrammām vai avatāriem: ABBA gadījumā tas jau tiek uzņemts ar sajūsmu, jo īsto kvarteta dalībnieku nepiedalīšanās šovā netiek slēpta, un šim paraugam noteikti būs arī citi sekotāji. Tikpat labi nākotnē varētu arī īpaši neafišēt, kad koncertā ir īsti cilvēki, kad ne. Un kāpēc lai klausītāji par to lauzītu galvu, ja rezultāts nepieviļ?
Ir jau nācies skaidrot jauniem klausītājiem, ka Rīgā šogad solītajā, bet atkal pārceltajā krievu grupas Kino koncertā tās līdera Viktora Coja uz skatuves nebūs, jo viņš ir gājis bojā autokatastrofā tepat Latvijā 1990. gadā. Tas ir noticis pietiekami sen, un kā pretargumentu šī fakta ticamībai varētu minēt arī baumas par Polu Makartniju, ka 60. gadu beigās viņš esot gājis bojā un visos turpmākajos gados Pola vietā gan The Beatles pēdējos ierakstos, gan grupā Wings un soloprojektos darbojies perfekti piemeklēts aizstājējs. Turpināsim šīm baumām neticēt, un lai seram Polam Makartnijam, kurš jūnijā nosvinēja 81. dzimšanas dienu, spēks un izturība!