Tie, kas redzējuši paseno, tik zīmīgo dāņu filmu Svinības, labi zina, ka solīdas svinības var izvērsties neprognozējamā procesā ar skeletu grēdām, kas grabēdami birst ārā no skapja. Eiropas Kinoakadēmijas 35. ikgadējā balvu pasniegšanas ceremonija, kas 10. decembrī notika Islandes galvaspilsētas Reikjavikas koncertzālē Harpa, nevedina uz tik dramatiskām līdzībām. Tieši otrādi – tā pārliecinoši izcēlās līdzšinējo Kinoakadēmijas pasākumu vidū. Vispirms jau ar dāsno un asprātīgo Islandes nacionālo elementu – gan šova vadītājiem, gan skatītāju diskusijām par nominētajām filmām. Karsto baseinu apmeklētāju, itāļu un poļu diasporas pārstāvju iesaiste filmu apspriešanā ir uzteicama! Kur vēl jūs dzirdēsiet, ko par Signes Baumanes filmu Mans laulību projekts domā Reikjavikas saldējuma kioska apmeklētājs? Tādējādi gan šī, gan citas nominētās filmas nepaslīdēja garām kā ātrs kadru savirknējums.
Droši vien islandiešu kolēģu varoņdarbu nacionālā elementa integrācijā adekvāti spēj novērtēt tie, kuri bija iesaistīti 2014. gadā Rīgā notikušās Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijas rīkošanā. Tas bija laiks, kad akadēmijas vadība dzelžaini uzskatīja, ka ceremonija ir vācu profesionāļu veidots pasākums, un katra pilīte nacionālā elementa tika izcīnīta ar zobiem un nagiem. Un tās tiešām bija pilītes... Islandes pieredze un ceremonijas pēkšņā atvērtība tās valsts kultūrai, kurā notiek pasākums, atspoguļo pārmaiņas arī pašā akadēmijā. Tās jaunais vadītājs holandietis Mateiss Vauters Knols ir aktivizējis arī citus darbības virzienus. Piemēram, bezmaksas Eiropas filmu platformas izveidi jauniešu auditorijai un kino mantojuma popularizēšanu. Jaunieši ir Eiropas kino nākotnes skatītāji. Ja viņiem nebūs izpratnes par Eiropas kino, viņi to ignorēs. Klasikas un kino mantojuma aktualizēšanas piemērs bija vērojams arī ceremonijā – smeldzīgajā sadaļā In memoriam mijās šogad mūžībā aizsaukto vārdi. Un jau atkal te satikās Rolands Kalniņš un Žans Liks Godārs. Divi jaunā viļņa klasiķi, Francijas un Latvijas modernisti, kurus nu vieno arī gads, kad viņi devušies mūžībā.
Par balvām? Tie, kurus interesē ceremonijas rezultāti, jau zina, ka tajā triumfēja Rūbena Estlunda filma Skumju trīsstūris (labākā Eiropas filma, režija, scenārijs, aktieris), savukārt Signes Baumanes Mans laulības projekts palika ar nomināciju. Nesakiet "tikai", jo būt piecu labāko Eiropas animācijas filmu vidū ir izcils sasniegums. Balva par labāko dokumentālo filmu Mariupole 2 nonāca Lietuvā, to saņēma Krievijas armijas nogalinātā režisora Manta Kvedaraviča meita.
Sociālajos tīklos Latvijas kino profesionāļi ar skumjām komentē filmas Skumju trīsstūris panākumus, saskatot tajā pliekanību, vulgaritāti utt. Viena piebilde: Latvijas kinoskatītāju vidū Skumju trīsstūris ir pēdējos gados populārākā Eiropas filma. Iespējams, tā ir arī visu laiku populārākā Kannu Zelta palmas zara laureāte Latvijas skatītāju auditorijā. Arī šis ir būtisks fakts, lai analizētu tās nenovēršamās pārmaiņas, ar kurām Eiropas kino nāksies rēķināties.