Laiks skrien nemanāmi ne tikai tagad, kad pārējo pasauli tveram lielākoties virtuāli un šķiet, ka tā uz mums tikpat kā neattiecas. Ja kādu sen neesam satikuši, tagad tie varētu būt nevis mēneši, bet vismaz pusotrs gads. Pēc tam kad 1969. gadā, noslīkstot savā baseinā, šo pasauli divdesmit septiņu gadu vecumā atstāja The Rolling Stones dibinātājs un nosaukuma autors Braiens Džonss, daudz ticis baumots par jaunības eliksīriem, kādus, visticamāk, lieto grupas galvenie dziesmu autori un izkārtnes, ar savu rokenrola dzīvesveidu slavenie bērnības draugi Miks Džegers un Kīts Ričardss, ieskaitot regulāru asins pārliešanu, lai saglabātu ķermeni funkcionējošu, par spīti visam. Neviens, protams, neprognozēja The Rolling Stones joprojām aktīvas rokgrupas statusu vēl piecus gadu desmitus un vislielāko intervālu starp pamatsastāva dalībnieku nāvi, bet tas ir noticis – no Braiena Džonsa līdz nesenajai grupas bundzinieka Čārlija Votsa aiziešanai viņsaulē ir pagājuši piecdesmit divi gadi. Šis varētu būt jauns Ginesa rekords – aktīva rokgrupa ar visretāk mirstošajiem pamatsastāva dalībniekiem.
Ne mazāk grūti kā noticēt, ka iekļūšana slavenajā divdesmit septiņu gadu klubiņā ir nejaušība, bija arī uztvert kā patiesību visu laiku slavenākās zviedru grupas ABBA kopā sanākšanu – vairāku gadu desmitu garumā tās dalībnieki jau bija izpelnījušies uzslavas par to, ka nav piekrituši to darīt, bet nu tas tomēr ir noticis. Pēc pirmās kopīgās atkalsatikšanās 2016. gadā un paziņojumiem par jaunas mūzikas radīšanu nu ir publicētas jaunas dziesmas, kuras noklausoties pirmoreiz nekas nenotiek – tik vien kā secini, ka patiešām skan kā tā pati vecā ABBA. Tieši šī iemesla dēļ tu uzskati par savu pienākumu dziesmas klausīties atkārtoti, un tad tas notiek – laika sabūvētās konstrukcijas saļogās zem kājām un sabrūk, klausītājam pašam sajūtoties tikpat virtuālam kā slavenā kvarteta dalībnieki, kas kopā ar desmit īstu mūziķu pavadošo sastāvu būs redzami uz skatuves jau izsludinātajos koncertos Londonā 2022. gadā.
Hologrammas uz skatuves dzīvo mūziķu vietā tiek gaidītas jau sen, ir notikuši mēģinājumi ar nošauto reperi Tupaku Šakuru un dzīvo, bet ļoti aizņemto Robiju Viljamsu Take That sastāvā. Teorētiski mūsdienās tehniski ir iespējami gan The Doors, gan The Beatles pilna sastāva koncerti, kas, piedzīvoti klātienē, droši vien būtu vēl iespaidīgāki nekā tie īstie, kas varēja notikt pirms neskaitāmiem gadiem. Signālus smadzenēm diktē maņu orgāni, kas tik un tā vairākumam no mums šodien daudz biežāk tiek kairināti ar virtuālo informāciju, nevis rudens lapu čabēšanu zem kājām vai temperatūras pazemināšanos, jo kurināt uguni un uzbūvēt sienas, kas pasargā no vēja un aukstuma un liek sajusties mūsu ķermeņiem komfortabli, mēs esam iemācījušies vēl daudz senāk, kad aptrūkās alu, kur slēpties, tāpēc nācās sliet būdas no visa, kas pieejams. Cilvēka galvenais mērķis visos laikos ir bijis piemānīt dabu, jo tā ir vieglāk. Un arī interesantāk.