To tiešām tā arī sauc, un tās oficiāli deklarētais uzdevums ir rūpēties, lai masveida dzīvojamās apbūves projekti turpmāk būtu smukāki.
Stājoties komisijas priekšsēdētāja amatā, britu filosofs un tradicionālo vērtību aizstāvis Rodžers Skrutons teica: "Es vēlos dot publikai iespēju tikt pie tāda veida arhitektūras, par kādu tā arī nobalsotu, nevis pie tādas, ko tai ir uzspieduši Lekorbizjē un Mīsa (van der Roes) sekotāji, kuriem tautas gaume ir tikai šķērslis pretim "progresam"." Britiem šāds uzbrukums modernisma arhitektūrai un tā ideju slavenajiem turpinātājiem nav nekas jauns. Tas no konservatīvās elites mutēm skan jau kopš astoņdesmitajiem gadiem, kad par slavenāko pēckara arhitektūras kritiķi kļuva princis Čārlzs un par viņa uzticamo ieročnesēju un ideju īstenotāju – cits augstas klases intelektuālis arhitekts un teorētiķis Leons Krīrs. Abu gaumes spilgtākais piemērs ir Paundberi mazpilsētas apbūve Dorsetas grāfistē – kičīgs mēģinājums mūsdienās imitēt "tradicionālo" angļu arhitektūru, kuras lielākais fans tiešām varētu būt kāds cilvēks no tautas, piemēram, karikatūriskā Hiacinte Burkā kundze. (Mūsu gadījumā tādas domāšanas paraugs, šķiet, ir pseidovēsturiskais Rīgas Rātslaukums – arī viltojums, lai gan laimīgā kārtā vismaz vietas faktiskajā vēsturē balstīts.)
Jaunās komisijas dibināšana, ar to saistītās parlamenta debates un sera Skrutona izteikumi profesionāļu vidē izraisīja galvenokārt sašutumu un indīgu vīpsnāšanu, jo, pirmkārt, par "tautas gaumes" aizstāvjiem šajā gadījumā uzmetušies privileģētie daži, kuri savu darbību pamato ar atklāti paustu naidu pret laikmetīgo arhitektūru un privātajām simpātijām pret "senču stilu", pat ja tas darināts no gāzbetona un izrotāts ar putuplasta ornamentiem. Un, otrkārt, – kā gan tāda tautas gaume vispār būtu izmērāma? Neuzticams izrādījies pat zinātnieku mēģinājums izskaitļot to ar lielo datu un statistikas palīdzību.
Vorvikas biznesa skolas Scenic or Not pētījumā pusotrs miljons aptaujāto par glītākajām Lielbritānijas vietām, protams, nosauca saulainas pļavas un vecas muižas, par neglītākajām – šosejas un slimnīcas. Taču kā gan šādi dati varētu uzlabot to 300 000 mājokļu smukumu, kas Apvienotajā Karalistē drīzumā būtu jāuzceļ? Loģiskāks rīks būtu pētījums par to, ko un kā iedzīvotāji būvē paši par saviem līdzekļiem, nevis ko viņi ir spiesti izvēlēties no "jauno projektu" attīstītāju piedāvājuma. Latvijas gadījumā tās varētu būt pēdējos 30 gados celtās piepilsētu privātmāju kolonijas. Taču arī tā drīzāk ir nevis īstenā tautas gaumes manifestācija, bet caurmērā nabadzīgas valsts ierobežoto resursu un dažādu ar to saistīto kompromisu rādītājs.
Britu valdības izveidoto arhitektūras smukuma komisiju aprīlī sašūpoja cita veida aktuālā "tautas gaume. Vienā brīdī sera Skrutona ierasti politnekorektie izteikumi par nepareizajiem musulmaņiem, ķīniešiem, sorosītiem un gejiem vairs nebija paciešami, un tikai pēc pusgadu ilgas būšanas amatā viņam no tā bija jāatkāpjas. Pēc viņa amatu pagaidām ieņem sabiedriskā projekta Radi ielas dibinātājs Nikolass Boizs Smits, kurš arī ir slavens ar tautas gaumes mērījumiem, savās iedzīvotāju aptaujās tendenciozi pretstatot saulainu priekšpilsētu ieliņu skatus un augstceltnes uz drūmu negaisa mākoņu fona. Mārketinga nolūkos zem kādas no šīm divām bildēm būtu jāpaliek vārds "Nākotne", bet kā lai izvēlas, zem kuras, vai ne, un vai tiešām tās ir tikai divas?