Tas sen vairs nav atsevišķs Novosibirskas Tanheizera izrādes, tās režisora un nu jau no darba atlaistās teātra vadības aizstāvības gadījums, bet gan cīņa par radošo brīvību – apliecināja mītiņš, kas Novosibirskas operteātra priekšā, pēc oficiālajiem datiem, pulcēja vairāk nekā 2500 cilvēku un kam atbalstu publiski paudušas daudzas ievērojamas Krievijas kultūras personības. To apliecināja arī desmitiem tūkstošu cilvēku, kuri parakstījuši atbalsta petīcijas interneta vietnēs, un simtiem cilvēku, kuri savus "par" iesūtījuši videoklipu formātā. No Novosibirskas, kas parādījusi, ka ir nevis provinciāls Sibīrijas nostūris, bet gan zinātnes un kultūras pilsēta ar savu seju un mugurkaulu, šī cīņa par radošo brīvību nu veļas pāri Krievijai.
Tūkstošiem cilvēku, kuri svētdien bija pulcējušies mītiņā pie Novosibirskas Operas un baleta teātra, skaļi pieprasīja Krievijas kultūras ministra Vladimira Medinska atkāpšanos, ziņo Krievijas prese. "No kultūras mēs saprotam vairāk nekā ministrs. Mezdriča (ministra atlaistais teātra direktors – I. L.) pusē ir kultūra, konstitūcija un likums. Medinska pusē ir tumsonība, patvaļa un cenzūra," norādīja mītiņa dalībnieki. Vāgnerisko kaislību ķēde ap Tanheizera iestudējumu Novosibirskā vērpjas jau kopš februāra beigām, kad, reaģējot uz Novosibirskas metropolīta sūdzību, tika ierosinātas administratīvās lietas "par reliģisko simbolu zaimošanu".
Režisora Timofeja Kuļabina – viņam pārmesta pareizticīgo jūtu aizskaršana – iestudējumā operas darbība pārcelta uz mūsdienām un bruņinieks Tanheizers ir kinorežisors, kurš uzņem filmu Veneras kalns par agrāk noklusētām Jēzus Kristus jaunības gaitām. Jēzu atveido latviešu tenors Andris Ludvigs, iestudējuma diriģents ir Ainārs Rubiķis, kurš līdz pagājušā gada beigām bija Novosibirskas Valsts akadēmiskā operas un baleta teātra galvenais diriģents un muzikālais vadītājs. Pirms dažām dienām publicētajā paziņojumā presei diriģents atklāja, ka tieši viņš uzaicinājis Kuļabinu veidot Tanheizera iestudējumu un laikam tāpēc teātra jaunais direktors jau pavēstījis, ka meklē teātrim citu galveno diriģentu…
Stāsts un satraukums ir ne jau par to, kurš ievārījis putru. Satraucošs ir atdzimstošās cenzūras spiediens, ko pēdējā laikā Krievijā izjutuši vairāki teātri un kas uzkrītoši bieži tiek rosināts caur baznīcu, ciešā sazobē ar varu. Tanheizers tam ir kā lakmusa papīrs: teātriem, kuri cēlās iestudējumu aizstāvēt, nu jārēķinās ar finanšu revīzijām un pat neadekvātu reakciju – piemēram, agresīvi pareizticīgie pie Čehova Maskavas Dailes teātra ieejas novietojuši cūkas galvu. Lai gan Novosibirskas tiesa administratīvās lietas izbeidza, nesaskatot likumpārkāpumu, kareivīgie pareizticīgie nerimās: rīkoja protesta saietus un marta izrādes laikā pat piezvanīja un paziņoja, ka teātrī esot ievietots spridzeklis. Visbeidzot metropolīts saņēma Valsts prezidenta apbalvojumu par tradicionālo vērtību sargāšanu, un tas bija kā signāls, uz kuru reaģējot kultūras ministrs atcēla teātra direktoru no amata.
Viss šis seriāls šķiet vairāk nekā absurds, zinot, ka jau drīz pēc pirmizrādes pagājušā gada nogalē Novosibirskas Tanheizers ieguva laikraksta Muzikaļnoje obozreņije balvu kā gada labākā muzikālā teātra izrāde Krievijā. Vienlaikus par Gada cilvēku tika titulēts teātra direktors Boriss Mezdričs, kura vadībā teātris piedzīvojis strauju un spožu māksliniecisko uzplaukumu. Viss, ko spējis jaunieceltais direktors Vladimirs Kehmans, vīrs ar pretrunīgu biznesa darboņa reputāciju, ir noņemt Tanheizeru no repertuāra un…. piedzīvot kratīšanu savās biznesa firmās deviņās Krievijas pilsētās.