Iespējams, pirms trim gadu simteņiem ir dzīvojuši par šodien pazīstamajiem izcilāki komponisti un rakstnieki, kuri gluži vienkārši nav izpatikuši vēstures pierakstītājiem. Līdzīgi ir ar mūsdienu populāro mūziku – par "redzamo" daļu dēvējam to, kurā gozējas un savu vietu vēsturē jau iekarojuši Dons un Dzelzs vilks, taču arī tās "neredzamā" daļa ir pilna ar talantīgiem mūziķiem, par kuriem lielākā daļa cilvēku neko nezina. Viens no tādiem ir nesen 41 gada vecumā mūžībā aizgājušais Tomass Gusevs. Kas viņš tāds?
90. gadu vidū progresīvi un tālejoši domājošā izdevniecība Annemarie Records līdzās citām interesantām grupām Fact, Yaputhma Sound System, Zig Zag, Lādezers un The Satellites izvēlējās arī D.Day Rabbit, kuras solists bija pieminētais Tomass. Visas šīs grupas pārsteidza un varbūt pat nedaudz biedēja pie liepājroka, šlāgera un lētas deju mūzikas pieradināto latviešu klausītāju, kurš joprojām turpina baidīties no nepazīstamā.
Visi Annemarie Records izdotie diski skan labi arī šodien, diemžēl D.Day Rabbit ierakstītais albums kaut kādu iemeslu dēļ tā arī dienasgaismu neieraudzīja. Visi priekšnoteikumi bija: Tomasa dziesmu teksti lieliski, un savās vokālajās izpausmēs viņš bija neierasti daudzveidīgs – vienlaikus ironiski dzēlīgs panks un reperis, sirreāls metālists un juteklisks blūzmenis – visi šie žanri viena cilvēka galvā sadzīvo reti. Arī D.Day Rabbit instrumentālistu sastāvs bija izcils. Iespējams, tās bija tieši rāmjos neieliekamā Tomasa kaprīzes, kas ierakstiem tā arī neļāva sasniegt klausītājus līdz pat sociālo tīklu laikmeta sākumam, bet tur tie ir kā piliens jūrā.
Ap gadu tūkstošu miju Tomass izveidoja grupu Adamsu Familija, kurā viņš bija krietni progresējis gan kā blūzīgs ģitārists un vokālists, gan sāpīgas ironijas pilnu tekstu autors, taču neviens albums netika līdz galam ierakstīts arī ar šo grupu. Izdevniecības un lielās skatuves no Tomasa vairījās, jo viņš nebija gana paklausīgs paipuisītis un ne reizi vien ir ieknābis tiem, kuriem nav bijis izdevīgi ieknābt. Tomass bija arī gana pašironisks, apliecinot savu lielisko humora izjūtu gluži kā rūķis no Adamsu Familijas halucinogēnās dziesmas, stāstot par savu piedalīšanos televīzijas notievēšanas šovā XXL.
Tomass dzīvoja savā pasaulē, ikdienā strādāja par taksometra šoferi, un pēdējos gados retie koncerti notika tikai Rīgas bārā Leningrad un Liepājas klubā Fontaine Palace, kuru īpašnieki novērtēja Tomasa talantu un pievēra acis uz vienu otru riebeklību, ko viņš mēdza pastrādāt, bet ļaušanās rokenrolam nemaz nav iespējama bez kritiena bezdibenī, pārgriežot drošības virves: "Tuksneša saulē/ Esmu palicis viens/ Spogulis aiz debesīm/ Laiks ir apstājies…"
Ko nu? Gaidīsim, ka kāds apkopos un izdos Tomasa atstāto mantojumu, jo miroņus taču vienmēr pērk vairāk nekā dzīvos. Un tā galu galā būs misija, nevis bizness – viss tikai vēstures vārdā.