Vietējā virtuve

ir tas,ka visa latviešu popsa ir tik mēsliga,ka nav vērts tai veltīt kādu uzmanību.Un komercradio pareizi dara,ka to spēlē pēc iespējas maz.Tiesa,pagrimums ir visā pasaulē,jo ,attīstoties jaunajām ciparu tehnoloģijām,nav pieprasījuma pēc izpildījuma kvalitātes.

Vakar "Manā dziesmā" paaicināja dziedāt puisi no grupas "Olas". Puisim nekā neizdevās trāpīt tonī, jo grupā viņš ir repojošais ideju ģenerators. Smieklīgi,bet fakts.

Es vienmēr esmu cienījusi Uldi ( arī pati daļēji biju saistīta ar LV- mūziku 90 gadu beigās) Eirovizija vienmēr ir bijusi politiskais balagāns, bet tagad, pateicoties tehnoloģijām, vismaz tik traki negriež ausīs atonālā dziedāšana. Draņķi un garlaikotība ir visos žanros, tāpat kā talanti. Bet šlāgerkomercijas pārsvars degradē Mūziku kā mākslu tāpat kā "sirds- mirdz" 300 variantu dziesmelēs degradē Dzeju kā mākslu. Jābrīnās, kādas tik nav saradušās organizācijas bezgaumības tiražēšanai. Uldi, novēlu nesalūst kā salūza kāda izglītota muzikoloģe, kareivīga antišlāgeriste. Bet katrai maizītei ir garoziņa...

Uh… Viens iesprūdis 90ajos… Tas sovku fīlings, ka "bauriem jāmāca pareizā mūzika" apvienots ar inflantilo uzskatu, ka cilvēkus jādala kategorijās pēc tā kādu mūziku viņi klausās. Eh.. bija laiki. Kam tas viss vairs interesē? Piekrītot visam, ko teica Zahars augstāk (ir vērts izlasīt), jāatzīmē vēl viens fakts, ka pop- un rokmūzika arī idejiski ir visumā izsmēlusies. Nevis tāpēc, ka nebūtu talantīgu mūziķu (tādu varētu būt, ka tagad ir vairāk kā jebkad), bet tāpēc, ka žanrā ir izmēlies tehnoloģiskais progress un diez vai kas vairāk vairs ir iespējams. Šis mūzikas žanrs cieši bija saistīts ar tehnoloģiju attīstību, sākot no standarta orķestra instrumentiem un "balalaikām", tad uz elektrisko ģitāru, pastiprinātājiem, tumbām utt. līdz mūsdienu datorradītajām skaņām. Tagad šis process ir noslēdzies. Tu patiesībā vari uzkomponēt, ko "labāk kā bītli", bet atšķirība būs maza un vairākumam nesvarīga. Papildus tam no senākā gala sāk spiest autortiesību notecējums un pirātisms. Kā, teiksim, baroks kaut kad beidzās, jo "cik var vienu un to pašu?", tā pašlaik arī beidzas rok/popmūzika. Kaut kādā formā jau tā turpinās eksistēt kā eksistē mūsdienu opera vai komponisti, kas raksta "klasisko" mūziku, taču visdrīzāk, kļūs par tādu noslēgtu un pabeigtu stāstu, kur grūti ko piebilst. Kāds ar to pelnīs uz valsts subsīdijām un regulācijas pamata, bet maz… Tāpēc ļausim mironim mierīgi izčākstēt īpaši nesatraucoties par tā likteni.

Love, love me do You know I love you I'll always be true So please, love me do Whoa, love me do

Rudaks škiet ir vienīgais pilsonis, kurš iebraucot svešā zemē steidzās meklēt AM/FM radioaparātu, lai ieslēgtu vietējo raidstaciju un uzzinātu tādu izpildītāju, par kuru pastāstītu visiem tautiešiem!

Ko var vārīties un matus skaldīt! Šovakar visiem latviešiem jābūt uz patriotisko dziesmu koncertu pl.19.00 pie Brīvības pieminekļa!

Tekstam ir milzīga nozīme. Vislabāk, ja dziesmas pamatā ir īsta dzeja. Teiksim, Igo dziesmās ir teksti, kas paliks pāri laikiem, savukārt, Reinikam ir melodijas, bet teksti ir pavisam neciešami- valodas kultūras ziņā, pilnīgi nedzejiski, klibi. Atvainojos tiem, kas par tiem ir sajūsmā, bet varbūt tomēr ir vērts par to padomāt.

Kad es klausos mūziku, mans kritērijs tās izvēlei pavisam noteikti nav mūziķa tautība. Un man ļoti nepatīk, ja šajā jomā - un arī citās - man kāds cenšas uzspiest izvēli, apgalvojot, ka man jāizjūt patriotiska patikšana. TVNet jau bija Rudaka raksts par to, kā vietējos nemīl, nu arī te. Talantu gluži kā sveci zem cepures nepaslēpsi, vai nu ir, vai nav. Nopelnīt gribas visiem - nu tad vai nu taisām ģeniālas lietas, ko visi izķer kā karstas bulciņas, vai godīgi atzīstamies, ka attiecīgajā jomā nevelkam, un meklējam sev citu nodarbi.

"Nupat jaunus un izcilus albumus ir izdevuši latviešu jaunā viļņa un blūzroka veterāni – Ingus Baušķenieks un Alis P. Viņi visi rada mūsdienīgu, konkurētspējīgu mūziku latviešu valodā. ... Ja tevi tik un tā neatskaņo, nav jēgas to darīt – labāk palikt zināmiem tikai savā nelielajā uzticamo fanu lokā." Ja fans nevar ar sociālo tīklu spēku padalīties tālāk kaut vai ar informāciju, tad šāds egocentrisms ir dīvains un netipisks. Kas liedz Baušķeniekam atrast platformu, kurā šo albumu varētu lejupielādēt?

Alternatīvos es negribu klausīties. Ja dziesma gadu gaitā neizsitas uz augšu nevienā lokā un valstī arī mūsdienās, laikam jau tur nav liela potenciāla. Tekstiem ir maza nozīme, mūzika bez instrumentālās formas nevarētu pastāvēt, un ar to jau pietiek. Simfoniskajā un kamermūzikā neviens savas rīmītes nedeklamē, visiem vienalga patīk. Tāpēc lai labāk nedzied nevienā valodā, nekā dzied kaut ko mazsvarīgu jebkurā valodā. Komercformāts ir baiss. Esmu Radio SWH klausītājs no pirmās dienas, diemžēl tas kādus pēdējos 10 gadus diendienā cikliski spēlē aktuālo popmūziku. Un paši dīdžeji arī ir cikliski. Kā savulaik nekļūdīgi pēc dažām dziesmām varēja pateikt, ka ēterā ir Ufo vai Volfs; tagad var nekļūdīgi pateikt, kad ēterā ir otrs Artis - Dvarjonas. Pasaulē ir tik daudz mūzikas...