Eseju krājumā apkopotas plašā laika posmā sarakstītas esejas, to vidū – līdz šim grāmatās nepublicēti darbi. Tematiski grāmatā apkopotās esejas aptver trīs izziņas laukus, kas Mūkam vienmēr bijuši aktuāli, – dzīves jēgas meklējumus, literatūru un reliģiju.
Robertam Mūkam domāšana ir ceļš – ceļš pie sevis, meklējot dažādu uzskatu, pārliecību bezkonflikta līdzāspastāvēšanu. Esejās risinātie jautājumi noteikti ir būtiski arī šolaiku digitālā, tehnoloģiju laikmeta steidzīgajam cilvēkam, kuram šajā straujajā skrējienā ik dienu jāmeklē veidi, kā norimt un piestāt; domāt – tātad dzīvot.
Sarežģītie jautājumi, kurus Roberts Mūks risina esejās, nebūt nav ietērpti sarežģītā izteiksmē. Pārdomās, kurās autors dalās ar lasītāju, neatrast atbildes uz tiem visiem, bet tās dod iespēju ieraudzīt arvien jaunus virzienus, kuros meklēt.
"Roberta Mūka dzejas rinda "Šai dzīves ievārījumā kaut kā trūkst", kas izraudzīta šīs eseju izlases nosaukumam, ietver gan paša autora skatījumu uz dzīvi un arī attieksmi pret to, gan iezīmē būtisku viņa izpētes lauku — dzīvi — visdažādākajās kopsakarībās. Pieļaujot arī šaubas, taču apliecinot arī to, ka daudz kas jau piedzimstot ir skaidri noteikts, bet tieši tikpat daudz kas ir no paša cilvēka atkarīgs. Pastāv izvēles, nevis nolemtība. Un svarīgs ir domāšanas process." Inguna Daukste-Silasproģe.
Dzejnieks, filozofs un reliģiju pētnieks Roberts Mūks (1923–2006) ir spilgta un reizē arī noslēpumaina personība, kā saka grāmatas sastādītāja Inguna Daukste-Silasproģe – daudzveidis un daudzšķautnis. Dzimis Galēnu pagastā Latgalē, bet trimdas ceļi aizved uz ASV, kur daudzus gadus bijis reliģijas vēstures profesors Ņujorkas štata Aionas koledžā. Ņujorkā arī iepazinies ar domubiedriem no radošā grupējuma Elles ķēķis, kas atstāj radoši pozitīvu iespaidu arī uz Robertu Mūku. Rakstījis dzeju, filozofiskas esejas un pārspriedumus, izdotas vairākas grāmatas un publicēti daudzi raksti gan latviešu, gan ārzemju periodiskajos izdevumos. 1994. gadā atgriezies uz dzīvi Latvijā, pasniedzis lekcijas Austrumu reliģijā Latvijas Kultūras akadēmijā. Allaž pamanāms ar kādu no iemīļotajām pīpēm, budiskā mierā nedaudz šķelmīgi, nedaudz ironiski smaidām.