Mans vārds ir Sarkans ir slavenākā mūsdienu turku rakstnieka Orhana Pamuka romāns par grāmatu ilustratoriem 16. gadsimta Stambulā. Miniatūra Turcijā tiek uzskatīta par pilnveides mākslu, kur ar acīm uztveramais ir mazsvarīgāks un nereti pat aizliegts — galvenais ir iespēja caur zīmējumu izzināt mūžīgo. Šīs dilemmas analīze caur spriegu un informatīvi piesātinātu vēstījumu lielā mērā piesaistījusi autoram plašāku starptautisku uzmanību. 2006. gadā Orhans Pamuks saņēma Nobela prēmiju literatūrā, bet kopumā viņš ir vairāk nekā trīsdesmit literāru balvu laureāts. Rakstnieks dzimis 1952. gadā Stambulā, viņa darbi tulkoti un izdoti vairāk nekā 60 valodās.
Četri neparasti talantīgi Osmaņu impērijas mākslinieki strādā pie slepena darba - zīmē ilustrācijas īpašai, sultāna pasūtītai grāmatai. Negaidīti viens no miniatūristiem tiek nogalināts - iespējams, tādēļ, ka neapdomīgi izpaudis kādam savas bažas par sultāna ieceres apgrēcīgo rietumnieciskumu. Kas ir šī grāmata, kāpēc tās zīmējumi būtu bīstami un kurš īsti nogalinājis Zarifu? Atbildes meklēšanai autors piedāvā visai neparastu paņēmienu - stāstījumā pamazām cits caur citu iesaistās it visi romāna varoņi, vēl neatšifrēto slepkavu ieskaitot, turklāt vārds tiek dots arī mākslinieku radītajām ilustrācijām - krāsām un tēliem.
“Patiess mākslas darbs savā būtībā pieder pie detektīvžanra. Uzlūkojot to, skatītājam jāatšifrē dziļākais autora nodoms, kas slēpts darba noskaņā, krāsu gammā un kompozīcijā, reizēm pat tikai īpašā līnijas liekumā. Orhans Pamuks šo mākslas un detektīva saistību novedis līdz pilnībai, savīdams izsmalcināti glezniecisku kriminālintrigu Osmaņu “zelta laikmeta” Stambulas mākslinieku vidē, kur islāma pasaules tradīcijas saduras ar Eiropas ietekmēm. Tāpat kā miniatūru glezniecībā, Pamuka radītajā pasaulē nav lieku elementu - katram vārdam ir nozīme, tomēr patiesā jēga atklājas tikai pamazām, iezīmējoties kopainai.” Vents Zvaigzne.