Grāmatu izdevusi biedrība Kultkom, sastādītāji ir Toms Zariņš un grāmatas dizaina autors Aleksejs Muraško.
Poļu izcelsmes latviešu fotogrāfs Dominiks Gedzjuns (1918–1998) bija viens no pirmajiem Latvijas fotožurnālistiem pēc Otrā pasaules kara. Fotogrāfa karjera sākās 1946. gada oktobrī, kad viņš kļuva par fotoreportieri laikrakstā Cīņa. Kopš 1954. gada Gedzjuna fotogrāfijas publicēja regulāri izdotajos atklātņu komplektos, kā arī reprezentatīvajos fotoalbumos Padomju Latvijas 15 gadi (1955), Dzintarzeme Latvija (1960), Rīga (1961), Rīga, Jūrmala, Sigulda (1963), Padomju Latvija (1965) u. c.
Latvijas skatu fotografēšana kļuva par radošās darbības sfēru, kurā Gedzjuns izpaudās īpaši aizrautīgi – braucienus pa dažādām Latvijas vietām viņš apvienoja ar atvaļinājumiem, līdzi ņemot sievu un trīs meitas. Kopš 1966. gada Gedzjuns strādāja Latvijas PSR Teātra biedrībā, kur viņa pamatuzdevums bija Andreja Upīša Latvijas PSR Valsts akadēmiskā drāmas teātra (tagad Latvijas Nacionālais teātris) un Valsts Rīgas Operetes teātra darbības dokumentēšana.
"No citiem 50. gados aktīvajiem autoriem Gedzjunu atšķir spēja izcili balansēt līdzsvara punktā starp tradicionālo ilustrējošo preses fotogrāfiju un strauji augošo "lirisko" dokumentālismu. Skatu veidošanā Gedzjunam nevajadzēja nodarboties ar tālaika fotogrāfijai raksturīgo situāciju un emociju inscenēšanu, jo daudzos gadījumos izšķirošas bija pacietīgi gaidītas mikrodetaļas — sīkas fiksēto norišu nianses, ar kurām fotogrāfs piešķīra dokumentālajiem attēliem tikko jūtamu emocionālu virsslāni," grāmatas priekšvārdā norāda viens no tās sastādītājiem vēsturnieks Toms Zariņš.
Ar šo fotogrāmatu tiek aizsākta izdevumu sērija Republika attēlos, kurā turpmākajos gados iecerēts publicēt ieskatus vairāku padomju okupācijas perioda preses fotogrāfu arhīvos. Sērijas mērķis ir veicināt jaunu vizuālu vēstures liecību parādīšanos publiskajā telpā, vienlaikus aizpildot zināšanu robus Latvijas fotogrāfijas vēsturē.
Izdevumā iekļauta fotogrāfa biogrāfija, kā arī semiotiķa Sergeja Kruka un vēsturnieku Toma Zariņa un Mārtiņa Mintaura esejas (latviešu un angļu valodā).