Kā raksta autors: "Šī grāmata stāsta par citu Šķirotavu - to, kuras latviskā vienstāva apbūve vairs nepastāv, bet kuras dvēsele joprojām ir dzīva zem divpadsmitstāvu māju pamatiem un betona grīdām.”
Grāmatas sižeta ass ir Šķirotavas stacija – vieta, no kuras padomju vara 1941. gada 14. jūnijā uz Sibīriju izsūtīja tūkstošiem latviešu, bet jau pēc dažiem mēnešiem šeit ieradās ešaloni ar iznīcināšanai paredzētajiem reiha ebrejiem.
Šķirotavas stāsts vēsta arī par pēckara laiku, kad pārkrievošanas politikas rezultātā vecā vienstāva Šķirotava tika nojaukta, bet tās vietā parādījās dzīvojamais masīvs, ko piepildīja iebraucēji no Krievijas.
Grāmatas lappusēs var sastapt latviešu leģiona ģenerālinspektoru Bangerski, uzzināt par gluži vai bībelisko naidu, kas pastāvēja starp diviem izciliem ebreju ķīmiķiem – Solomonu Hilleru un Leo Maiju, arī to, kā deviņdesmitajos gados Šķirotava kļuva par krievu reketieru pārvaldītu Ķengaraga piedēkli.
Darbs godalgots apgāda Jumava un Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra rīkotajā manuskriptu konkursā Rīgas apkaimes cauri laikmetiem. Konkursa mērķis bija popularizēt Rīgas kultūrvēsturisko mantojumu, stāstot par Rīgas apkaimju atšķirīgo, savdabīgo un unikālo kultūru, vēsturi, vietām, notikumiem un cilvēkiem.
Šķirotavas stāsts ir Dz. Soduma balvas laureāta Egīla Ventera vienpadsmitā prozas grāmata. Ventera pazīstamākie darbi ir Melnā sērija (1992), Melanholijas skaidrojošā vārdnīca (2000), Zemeslēkts (2010), Mainīgā intervence (2012), Atlantīda, kāda tā ir (2015), Poseidona galva (2017), Štābs debesīs (2020).
Par romānu Mainīgā intervence autoram 2013. gadā piešķirta Dzintara Soduma balva par novatorismu literatūrā.
Grāmatas atvēršanas svētki notiks 13. februārī plkst. 16.00 Rātslaukumā 1, pirmā stāva vestibilā.