Primo Levi (1919-1987) ir viens no ietekmīgākajiem, pasaulē visvairāk tulkotajiem, vēsturnieku, politologu un antropologu darbos citētajiem 20. gadsimta itāļu autoriem.
Levi, pēc izglītības un nodarbošanās, ir ķīmiķis. 1943. gada rudenī viņš pievienojās Ziemeļitālijas antifašistiskajai pretošanās kustībai, bet drīz vien tika sagūstīts un 1944. gada februārī nosūtīts uz Aušvicas nāves nometni. Savu pieredzi nometnē līdz tās atbrīvošanai 1945. gada janvāra beigās Levi aprakstījis autobiogrāfiskajā darbā Ja tas maz ir cilvēks (Se questo è un uomo, 1947). Atelpa (La tregua, 1963) vēsta par pieredzējumiem ilgajā mājupceļā no Aušvicas uz Turīnu.
"Atelpa, atgriešanās grāmata, odiseja cauri Eiropai starp karu un mieru, .. stāsts par vairs necerētas brīvības pavasari," tā šo Levi darbu raksturo Italo Kalvīno. Atelpa ir dokumentāla atmiņu grāmata, ceļojuma apraksts, filosofisks vērojums. Melnā humora izraibinātas pārdomas par cilvēka dabu. Ceļinieka piezīmes par dažādām tautām un to tikumiem. Un arī atgādinājums, cik viegli ir zaudēt cilvēciskumu, pārstāt to vai citu ļaužu grupu vai tautu uzlūkot kā cilvēkus, kas pelnījuši līdzcietību,” grāmatas pēcvārdā raksta Dace Meiere.
Grāmata izdota Neputna eseju sērijā.