Bagātīgi ilustrētais izdevums tapis kā muzeja izstādes katalogs, kurā pētāmas gan krāšņo dažādu laikaposmu vainagu fotogrāfijas un vēsturiskie attēli, gan pētnieciski raksti un speciāli izstādei rakstīta laikmetīgā dzeja.
Grāmatā ietverta lielākā daļa muzeja kolekcijā esošo un izstādē eksponēto – apmēram 40 arheoloģisko un 100 etnogrāfisko vainagu. Pētnieciskajos rakstos pirmo reizi detalizēti sniegta informācija par to izgatavošanas un nēsāšanas tradīcijām, sākot no 6./7. gs. mijas līdz pat 19. gs. Aplūkoti arī restaurēšanas izaicinājumi, ar kādiem sastopas muzeja speciālisti, pūloties saudzīgi atjaunot vēsturisko priekšmetu sākotnējo izskatu. Vainagu veidošanā izmantotos materiālus un darināšanas prakses tuvāk ļauj iepazīt attēlos izceltās detaļas un fotopalielinājumi.
Tāpat izdevumā apskatīta vainaga loma folklorā, kāzu tradīcijās, Dziesmusvētkos un modē, tā nozīme kā atzinības, varas un dižciltības simbolam. Grāmatā lasāms arī par vainaga attēlojumu Latvijas vizuālajā mākslā, kurā tas sākotnēji izpaudās tradicionālās kultūras koda robežās, bet 21. gadsimtā, saturiskajām interpretācijām kļūstot aizvien drosmīgākām, kļuvis arī par jaunrades un modes objektu, iemieso sabiedriski aktuālas tēmas. To apliecina grāmatā ietvertās Latvijas Mākslas akadēmijas jaunākās paaudzes mākslinieku izstādei radīto 25 laikmetīgo vainagu variācijas un to raksturojumi.
Ietilpīgus poētiskus vēstījumus dzejā speciāli izstādei uzrakstīja Eduards Aivars, Andris Kalnozols, Ilmārs Šlāpins, Ivars Šteinbergs un Krišjānis Zeļģis. Šo piecu dažādu paaudžu latviešu dzejnieku rakstītais publicēts arī grāmatā.
Izdevuma ievada autors, dzejnieks un publicists Ilmārs Šlāpins uzsvēris: "Pētot vainagu darināšanas un valkāšanas tradīcijas, redzams arī tas, cik nozīmīgi šeit izskan sievietes balss. Vainags Latvijā nav pildījis uzspiestas sociālā statusa zīmes lomu, kā to varam vērot citās tradicionālās kultūrās, kur noteikta apģērba valkāšana kļuvusi par reliģiskas paklausības normu. Vainaga noformējumā, izsmalcinātībā un unikalitātē latviešu sievietes guva iespēju izpausties radoši, it īpaši tajā laika periodā, kad cita veida publiskas izpausmes tika daudzējādi liegtas."
Grāmatā Vainagošanās. Arheoloģiskie, etnogrāfiskie un laikmetīgie vainagi Latvijas kultūrā Latvijā pirmo reizi sievietes vēsturiskā galvasrota aplūkota atsevišķi no tautastērpa, kā arī tiek skatīta plašākā vēstures un kultūras kontekstā.
Publicēto rakstu autori: Inita Heinola, Irita Žeiere, Elīna Ģibiete, Rasma Lezdiņa, Anastasija Silava, Tabita Lapiņa, Sanita Kalna, Mārīte Jakovļeva, Inita Saulīte-Zandere, Anete Karlsone, Anete Simanovska, Anda Ozoliņa. Sniegts arī satura kopsavilkums angļu valodā.
Izdevuma sastādītājas – Astra Spalvēna, Inita Heinola, Irita Žeiere. Mākslinieks un maketētājs – Mārtiņš Plotka, vāka dizaina autore – Dita Pence. Fotogrāfiju autore – LNVM fotogrāfe Landa Lagzdiņa.
Grāmatā izmantoti materiāli no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva, Latvijas Universitātes akadēmiskās bibliotēkas, Rakstniecības un mūzikas muzeja un Nīcas senlietu krātuves.