liepājiņa ir turpinājums neparastajai laikmetīgās arhitektūras un pilsētvides grāmatai, kurā būvēto Liepāju neparasti izrādīja vairāk nekā 100 pilsētnieku, tostarp mazākie. Labākos publiskās apbūves piemērus bērni zīmēja, savukārt pieaugušie – neprofesionāli apbūvētas vides apskatnieki – aprakstīja un fotografēja. Arī Liepājas interjerus neparasti izrāda paši pilsētnieki, neparastās interjeru grāmatas autoriem stāstot par savu telpu pilsētā. Pilna laika, darba laika, brīvlaika liepājnieku privāto un publisko interjeru piemērus apkopoja arhitekte un publiciste Indra Ķempe un fotogrāfs – arhitektūras adepts Mārtiņš Sīlis. Gan pirmās, gan otrās grāmatas dizainu veidojis birojs H2E.
"liepājiņa ir 29 pilsētnieku portretēta pilsētas telpa. Pētījums par Liepājas telpu, kurā dzīvo liepājnieks, kuru pēta. Kā telpa ietekmē pilsētnieku un kā pilsētnieks ietekmē telpu, ko pasaka viens par otru un ko stāsta kopā. Kad arhitekti vizualizē arhitektūras metus, mēroga uztverei projektā iekopē cilvēku avatārus, taču pabeigtās būves publicitātei fotografē tukšas. Portretētie pilsētnieki savas dzīves vai darba telpas paskaidro personiskāk," norāda Indra Ķempe.
Viņa stāsta, ka liepājiņa ir neparasta interjeru grāmata trīs sajūtu valodās – teksta, foto, dizaina, kuras pētījumu par Liepājas telpu arī drukas dimensijās portretē kopā. Katra saruna ir rakstisks portrets liepājnieka domāšanai par telpu viņa vārdiem un darbiem, katras nosaukumā ir metode, kādā telpa veidota. Katrs portrets ir māksliniecisks momentuzņēmums, kurā liepājnieks nepozē fotogrāfam, katrs kadrs detaļā izsaka būvi.
"liepājiņa ir neparasta grāmata – te netēlo ne cilvēks, ne telpa, ne apstākļi, te neapraksta fotografēto, nefotografē rakstīto. Tā ir katra interjera tēla tēlu tēls," piebilst Indra Ķempe.
Grāmatas metiens ir 1000 eksemplāru. To izdevusi biedrība Ķempes sadarbībā ar dizaina biroju H2E un Jelgavas tipogrāfiju. Izdevumu varēs iegādāties Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojā un Jāņa Rozes grāmatnīcās Liepājā un Rīgā, kā arī kādos no grāmatas objektiem, piemēram, Liepājas 17.–19. gs. interjera muzejā.
Par 2011. gada izdevumu Indra Ķempe titulēta kā Gada liepājnieks 2011, grāmata saņēma Latvijas arhitektūras 2012. gada labāko darbu skates atzinību.