Katrām ērģelēm ir savs raksturs – saka Ilona Birģele, kura jau astoto vasaru rīko vēsturisko ērģeļu svētkus Latvija – ērģeļu zeme. Tie sāksies 5. jūlijā ar restaurēto ērģeļu atklāšanas koncertu Drustu luterāņu baznīcā. Ilonas Birģeles izlolotais un mūzikas mīļotāju gaidītais projekts visu vasaru priecēs klausītājus no Ugāles Kurzemē, Vijciema Vidzemē līdz pat Viļakas staltajam dievnamam Latgalē. Astoņos koncertos izcilu mākslinieku sniegumā piedzīvosim vēsturisko ērģeļu skanējumu kopā ar solistu balsīm, flautu un elektrisko ģitāru.
Bet jau šovakar, 28. jūnijā, ar soloprogrammu Francijas elpa Rīgas Doma baznīcā plkst. 19 Ilona Birģele atzīmēs savu 45. jubileju. "Ar šo programmu vēlos atklāt, cik krāšņa, emocionāli piesātināta, interesanta un daudzveidīga ir franču ērģeļmūzika. Tā vienmēr manī izraisījusi bijību un cieņu, līdzīgi kā varenās Rīgas Doma ērģeles. Tādēļ svinēt dzimšanas dienu tieši Rīgas Domā ar franču mūzikas koncertu man ir dāvana un lieli svētki. Koncertā atskaņošu sev tuvus skaņdarbus, kas mani īpaši uzrunājuši dažādos laika posmos," saka Ilona Birģele. Šo darbu autori ir Nikolā de Griņī, Sezārs Franks, Olivjē Mesiāns, Moriss Ravels, Gastons Litezs un Luī Vjerns, bet tēlu loks – no pārpasaulīgiem sakrāliem vēstījumiem līdz dzīvespriecīgam, dejiskam humoram.
Krāšņajā un daudzveidīgajā festivāla programmā skanēs gan 2023. gadā restaurētās vienīgās Radziņa ērģeles Vijciemā, gan unikālais Hammond vēsturiskais instruments Liepājā, kā arī būs atjaunotā instrumenta atklāšanas koncerts Drustos. Svētki risināsies arī Kandavā, Ugālē, Valmierā, Preiļos un Viļakā. Nozīmīga vieta atvēlēta latviešu komponistu radītajai ērģeļmūzikai, jaundarbiem un komponistiem – jubilāriem Rihardam Dubram, Jānim Lūsēnam. Astoņos koncertos muzicēs seši izcili latviešu ērģelnieki: Aigars Reinis, Ligita Sneibe, Ilona Birģele, Atis Andersons, Diāna Jaunzeme- Portnaja. Atbalstot Ukrainas mūziķus, Ugālē koncertēs Ļvivas filharmonijas ērģelniece Nadija Veličko.
Katras ērģeles ir īpašas, katrām ir sava vēsture un stāsts, kuru pirms koncertiem ievadsarunā vai pēc tiem pie ērģelēm izstāstīs ērģelnieki un ērģeļmeistars Jānis Kalniņš.
Kā 45. dzimšanas dienas koncerta priekšvakarā redzat savu ērģelnieces vietu un izvēli?
Esmu ļoti gandarīta par šo izvēli. Man ir dažādi projektiņi un koncerti arī ārzemēs, taču īpaši mīļa man ir Latvija. Mana misija ir atklāt, cik Latvija ir bagāta ar mūsu brīnišķīgajām vēsturiskajām ērģelēm. Vēl padomju gados šajā ziņā daudz darījis mans profesors Tālivaldis Deksnis kopā ar komponistu Romualdu Jermaku, viņi pat esot ar mopēdu (!) apbraukājuši lielāko daļu Latvijas ērģeļu. Iznāca arī skaņuplašu sērija Latvijas vēsturiskās ērģeles. Bet, lai gan instrumentu ir daudz, par tiem ir maz informācijas. Šodien ir visas iespējas par tiem rakstīt, lai uzzina ne tikai paši latvieši, bet arī ārzemnieki. Mums ir Latvijas ērģeļu katalogs, bet tur arī nebūt nav viss, un vienīgais zināmais informācijas avots ir Ilmas Grauzdiņas grāmata Tūkstoš mēlēm ērģeles spēlē (Liesma, 1987). Situācija ir mainījusies, jo daudzi tolaik neskanošie instrumenti ir restaurēti. Par to jāpateicas mūsu ērģeļmeistariem Alvim Melbārdim, Viesturam Ilsumam, Mikum Dzenītim un, protams, Ugāles meistaram un ērģeļbūvētājam Jānim Kalniņam.
Latvija tiešām ir ne tikai koru un Dziesmu svētku, bet arī ērģeļu zeme?
Latvija ir ne tikai skaistas dabas un izcilu personību, bet arī ērģeļu zeme. Mums ir izcilās Rīgas Doma baznīcas ērģeles, bet Latvija ir bagāta vēl vismaz ar 300 nozīmīgiem, vērtīgiem instrumentiem, kas ir milzīgs skaitlis mūsu nelielajai tautai. Ir nepieciešams izzināt un parādīt vēsturisko ērģeļu daudzveidību, krāšņumu un katra instrumenta īpašo skanējumu. Dažās baznīcās augstvērtīgs ērģeļmūzikas koncerts ir jaunums un liels notikums, tādēļ būtiska nozīme ir izglītošanai par ērģeļmākslu, izvēlēto repertuāru, tā atbilstību atskaņošanai dievnamā, kā arī instrumenta kopšanu un uzturēšanu.
Darba lauks joprojām ir ļoti plašs, jo vēsturisko instrumentu ir ļoti daudz. Tie ir gan iespējām bagāti instrumenti, gan ļoti daudzi mazi instrumentiņi, kuriem ir tikai viens manuālis un tikai piekārtais pedālis. Visi ir vērtīgi. Daudz vēsturisko instrumentu ir arī citur Eiropā, bet šis ir mūsu stāsts. Mums ir ļoti būtiski saglabāt savu vēsturisko mantojumu. Tāpēc domāju: ko es varu dot lietas labā?
Ar ko sākāt īstenot savu misiju?
Ar ērģeļu ekskursijām. Pirms trīspadsmit gadiem sāku vadīt ērģeļu ekskursijas, vedot ceļotājus pa Latvijas dievnamiem. Man pašai bija liels pārsteigums, cik Latvija ir bagāta ar mūsu brīnišķīgajām ērģelēm. Tā raisījās doma, ka vajadzētu izveidot festivālu, kur piedalītos gan Latvijas izcilākie ērģelnieki, gan arī viesi no ārvalstīm. Šis nav stāsts par instrumentiem, kas atvesti vai mums laipni uzdāvināti kā "humpaliņas" no ārzemēm. Šis ir stāsts par tām ērģelēm, kuras ir dzimušas Latvijā. Pirms 100, 150 un 200 gadiem šeit meistari ir būvējuši šos instrumentus konkrētajai baznīcai, konkrētajai akustikai. Latvijā strādājuši gan vācu, gan poļu, lietuviešu un mūsu pašu ērģeļbūvētāji. Būtiski, ka festivālā godinām ne tikai lielos instrumentus, bet arī tos maziņos, kuriem ir brīnišķīgs skanējums. Piemērojot pareizu repertuāru, ērģeles atplaukst. Piemēram, ērģelītēm Drustos, kur uzstāsies ērģelnieks Aigars Reinis ar dziedātāju Mārtiņu Zvīguli, ir divi manuāļi, bet tikai desmit reģistru un pedālis. Jau pērn, braucot kārtējā ērģeļu ekskursijā, sapratu, ka skanējums ir brīnišķīgs. Tad šis instruments vēl nebija līdz galam restaurēts, bet šobrīd meistars Alvis Melbārdis veic pēdējos štrihus, lai 5. jūlijā varam svinēt atjaunoto ērģeļu atklāšanu.
Vai speciāli Ventspils koncertzālei Latvija būvētās vācu meistara Filipa Klaisa ērģeles arī var saukt par Latvijā dzimušu instrumentu?
Es domāju, ka jā, jo Filipa Klaisa ērģeļbūves firma ņēma vērā gan šīs koncertzāles īpatnības, gan akustiku. Detaļas ir būvētas Vācijā, bet viss instruments kopā salikts šeit, Latvijā, zināmas detaļas izgatavojot arī Latvijā. Ir fantastiski, ka mums ir šāds mūsdienīgs instruments ar Setzer kombinācijām. Agrāk tādu iespēju nebija. Kad mācījos un braukāju pa konkursiem ārzemēs, man bija milzīgs stress, jo šeit nebija iespēju darboties ar Setzer kombinācijām. Ar nepacietību gaidām Rīgas koncertzāles ērģeles.
Ko šīs Setzer kombinācijas nozīmē?
To, ka reģistru kombinācijas var ieprogrammēt un secīgi pārslēgt uz priekšu, ar roku vai kāju nospiežot pogu un iztiekot bez asistenta. Mūsu pasaulslavenajām Rīgas Doma ērģelēm šādas iespējas nav, un daudziem ārzemju mūziķiem tas ir liels pārbaudījums, ir ļoti daudz laika jāpavada, lai izveidotu šī milzīgā instrumenta reģistrācijas.
Atšķirībā no stīdziniekiem vai pūtējiem jūs nevarat vadāt ērģeles līdzi. Ērģelnieka meistarība ir atkarīga no tā, cik ātri viņš spēj adaptēties pie instrumenta. Ērģelniekam tas ir vēl sarežģītāks uzdevums nekā pianistiem, jo taustiņi var atšķirties ne tikai ar iegrimi, bet arī ar izmēru. Tie var būt tik sekli un viegli, ka pietiek vien paskatīties, lai taustiņš jau skanētu. Savukārt Rīgas Domā, ieslēdzot visu tutti, ir jāspēlē ar visu svaru un spēku. Pedāļu klaviatūra var būt gan ļoti plata, ka knapi vari aizsniegt (kā Ugāles baznīcas senajam instrumentam), gan izveidota radiāli, ērtā puslokā, kā angļu ērģelēm. Angļu tipa ērģeles savulaik tika atvestas un ir pieejamas baznīcās Ogrē un Dubultos, savukārt franču stila instrumentu, kādus es aprīlī spēlēju koncertos Šveicē (Bernē un Līstālē), mums Latvijā vispār nav. Katrām ērģelēm ir savs raksturs, un tas ir jāiepazīst ļoti ātri.
Kuras jums ir vismīļākās ērģeles?
Grūti atbildēt. Man patīk ērģeles, kuras ir darba kārtībā, un nav jāmokās ar tehniskām ķibelēm. Nupat atbraucu no mēģinājuma Aizputes baznīcā, kur Pēterdienā, 29. jūnijā, spēlēšu Pētera Vaska mūzikas festivāla Meditācija koncertā Mūsu kalni. Muzicēšu kopā ar koriem Intis un Sōla un arī atskaņošu Pētera Vaska vērienīgo, pēdējo ērģeļdarbu Hymnos (2019). Man tur ļoti iepatikās Zauera ērģelītes – nelielas, tikai 23 reģistri, bet ar vērienīgu, koncertisku skanējumu. Tā nebija pirmā reize, kad cītīgi pie tām pasēdēju, bet katra tikšanās ir jauns atklājums.
Turpat Kurzemē ir mūsu slavenās senākās ērģeles, kas 1701. gadā uzbūvētas Ugālē. Neteikšu gan, ka tas ir viens no ērtākajiem instrumentiem, bet, kad esi ar šīm ērģelēm sadraudzējies, baudījums ir neaprakstāms.
Pati daudz spēlēsiet festivālā?
Spēlēšu pat vairākos koncertos. Īpaši gribu atzīmēt koncertu Liepājas Lutera baznīcā, ko tautas valodā saucam par Akmens baznīcu. Tur būs neliels duelis: Atis Andersons spēlēs džezu un improvizēs uz vēsturiskajām Hammond ērģelēm, kuras ražojis VEF, un es pretējā balkonā spēlēšu baroka mūziku uz stabuļu ērģelēm. Kopā ar ģitāristu Armandu Alksni saspēlēsim Vijciema baznīcā, kur atrodas vienīgās saglabājušās Bauskas ērģeļbūvētāja Radziņa ērģeles. Par šīm desmit reģistru ērģelītēm, kuras pērn restaurējis Viesturs Ilsums, ir maz zināms. Zināms tikai ērģeļbūvētāja uzvārds un ka tās uzbūvētas 1878. gadā. Festivāla noslēgumā spēlēšu Preiļu katoļu baznīcā kopā ar ērģelnieci Diānu Jaunzemi-Portnaju, kura palīdz arī festivāla rīkošanā. Viļakā muzicēšu kopā ar dziedātāju Ilzi Grēveli-Skaraini. Programmas ir ārkārtīgi dažādas, un es ļoti uzticos māksliniekiem. Viņi ir ļoti atsaucīgi, līdz šim neviens nav atteicis.
Un kā ar publiku?
Klausītājiem ļoti patīk, ka augstvērtīgas programmas skan viņu vietējā dievnamā. Ieklausāmies iedzīvotāju vēlmēs, iekļaujamies pilsētas, novada vai draudzes svētkos. Piemēram, Vijciemam šogad aprit 800 gadu. Mūsu koncerti ir arī izglītojoši, pirms koncertiem pastāstām par ērģelēm, bet pēc tam aicinām uzkāpt ērģeļu balkonā un aplūkot instrumentu tuvumā. Sadarbībā ar ceļojumu aģentūru Impro, brauc arī autobusi no Rīgas.
Latgale ir ērģelniekiem īpaša vieta?
Lielākā daļa Latvijas ērģelnieku nāk no Latgales. No Rēzeknes nākusi mūsu starptautiski slavenā ērģelniece Iveta Apkalna, Larisa Carjkova un Guna Kise. No Daugavpils – Jolanta Barinska. Uzplaukums bija manos studiju gados. Jau no mazotnes zināju, ka gribu būt ērģelniece. Mācījos klavieres dzimtajā Varakļānu mūzikas skolā, un pie mums uz koncertu Varakļānu kultūras namā atbrauca Rēzeknes mūzikas koledžas ērģeļu studenti. Viņu vidū arī Iveta Apkalna, kura uz līdzatvestajām elektriskajām ērģelītēm spēlēja Ziemas pārlikumu no Vivaldi vijoļkoncerta Gadalaiki. Instruments bija pavisam vienkāršs, bet mani tas tik ļoti uzrunāja, ka pateicu: viss, būšu ērģelniece! Tomēr Rēzeknes koledžā iestājos uz klavierēm un ērģeles sāku mācīties vēlāk fakultatīvi. Mūzikas akadēmijā jau iestājos ērģeļklasē pie Ligitas Sneibes, bet maģistrantūrā turpināju pie Tālivalža Dekšņa. Erasmus apmaiņas programmā pamācījos arī Holandē. Ērģelniekiem jāmācās visu mūžu, jo ērģeļu ir tik daudz un tās ir tik dažādas! Katru gadu braucu uz starptautiskām ērģeļu vasaras akadēmijām Nīderlandē Hārlemā vai Vācijā Leipcigā.
Koncertmākslinieces karjeru sāku diezgan vēlu, jo uzreiz pēc studijām izveidoju ģimeni un dzima četri bērni: meita un trīs puikas. Meitai jau ir 19 gadu, bet jaunākajam dēlam 14 gadu, un tagad man ir ļoti daudz koncertu. Jau nākamajā dienā pēc jubilejas koncerta Rīgas Domā spēlēšu Pēterdienā Aizputē. Pēc nedēļas (07.07.) – sakrālā programma Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē ar Ilzi Grēveli-Skaraini. Uzstāšos arī ikvasaras Saulrieta koncertā Vecāķu pludmalē 20. jūlijā ar vijolnieku Raimondu Ozolu. Spēlējot uz glābšanas stacijas jumta, es vislabāk varu izbaudīt saulrietu, jo esmu visaugstāk. Jau nākamajā vakarā (21.07.) Rīgas Domā ar ģitāristu Armandu Alksni pirmatskaņosim jaunu programmu Dialogi. Šovasar piedalīšos arī divos festivālos Igaunijā (Raplā un Rimsi), kā arī Lietuvā, Rokišķos. Ērģelniekiem vasara ir karsta sezona. Aizgāju no pedagoģes darba Rīgas Doma kora skolā, jo vairs nevarēju to savienot ar koncertēšanu, taču joprojām esmu Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles galvenā ērģelniece. Slodze ir liela, jo katoļu baznīcā ir daudz dievkalpojumu un dažādu svētku, taču sirdī jūtu, ka man ir nepieciešama kalpošana baznīcā. Tas ir mans kalpojums Dievam.
Vēsturisko ērģeļu svētku programma
- 5. jūlijs plkst. 19 Drustu luterāņu baznīca
Ērģeļu atklāšanas koncerts pēc restaurācijas – Aigars Reinis (ērģeles), Mārtiņš Zvīgulis (tenors) - 6. jūlijs plkst. 18 Kandavas luterāņu baznīca
Concerto barocco – Diāna Jaunzeme-Portnaja (ērģeles), Nora Kalniņa (soprāns) - 14. jūlijs plkst. 19 Vijciema luterāņu baznīca
Ģitāra un ērģeles. Dialogi – Ilona Birģele (ērģeles), Armands Alksnis (elektriskā ģitāra) - 28. jūlijs plkst. 13 Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca
Dziesmas sirdij un priekam – Ligita Sneibe, (Zviedrija/Latvija, ērģeles), Hokans Sundīns (Zviedrija, flauta) - 3. augusts plkst. 16 Viļakas Vissvētās Jēzus sirds Romas katoļu baznīca
Mūzika debesīm. CD prezentācijas koncerts – Ilona Birģele (ērģeles), Ilze Grēvele-Skaraine (soprāns) - 9. augusts plkst. 19 Liepājas Lutera baznīca
Laikmetu saskarsme. Duelis – Atis Andersons (Hammond ērģeles), Ilona Birģele (ērģeles) Sadarbībā ar kultūras biedrību Spektrs. - 16. augusts plkst. 19 Ugāles luterāņu baznīca
Saucot uz mieru – Nadija Veličko (Ukraina) ērģeles Ziedojumi no koncerta tiks virzīti profesionālo mūziķu atbalstam Ukrainā. - 23. augusts plkst. 19 Preiļu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas katoļu baznīca
Noslēguma koncerts – ērģeļu duets Riga Organum Duo Ilona Birģele (ērģeles), Diāna Jaunzeme-Portnaja (ērģeles)
Ieeja koncertos par ziedojumiem.