Intervija ar Alisi Tīfentāli. Ainavas konteksts

Ruka var šķist ģeniāla visiem, kas nepārzina fotogrāfijas jomu...

"Mūsdienu māksla Latvijā vispār ir brīnums, tai nevajadzētu būt. Mums nav ekonomiskās bāzes, lai eksistētu šī "greznība"" - zināmā mērā indikators, kas parāda "moderno mākslu" kā pārsātinātības produktu, kura vērtība slēpjas tā bezjēdzībā. Esmu dzirdējis sakām par vāciešiem, ka "modenās mākslas stulbums" viņiem esot vajadzīgs kontrastam ar ārprātīgo, pedantisko vides sakārtotību. Tas ļaujot izsprukt no mūžīgā "ordnunga". Tam - laikam būsi pats viens no tiem trim, ko nosauci vārdā. Par Ruku un Gabrānu nezinu, bet Ģelzis ir tikai pašreklāmas atkritumprodukts, kam tur vispār nebija vietas.

sorri, simtreiz redzeets taads koks, Booooring.

ir negodīgi. Kad Latvijai tiešām bija, ko parādīt - Ruka, Gabrāns, Ģelzis, tad ekspozīcijas tika izvietotas Venēcijas nomalēs.Tagad, kad ar absolūti nenozīmīgu izstādīti izdevies iekļūt Arsenālā, kas, kā jau īstā VB vieta, tiek visai blīvi apmeklēts, to uzputo par diez kādu milzu panākumu. Un, kā jau teikts, lielformāta dzīves pabērnu fotoportreti pretskatā latvju mākslā ir jau bijuši, bijuši un bijuši....

"Problēma ir tā, ka tas, ko atzīstam par labāko Latvijā, ārpus Latvijas var palikt nepamanīts. Latvijā mēs cits citu pazīstam, zinām māksliniekus, zinām kontekstus, bet tas var nestrādāt uz starptautisko auditoriju – tā vienkārši var nesaprast mūsu lokālo "aizraušanos". Tāpēc arī bija svarīgs šis skats no malas, tas, ka Latvijas pārstāvjus Venēcijas izstādei izvēlējās ārzemju kuratori." Nu, labdien! Gala lēmumu, kas piedalīsies, pieņem Kultūras ministrija.