Sestdien, 4. septembrī, sekos Gijas Kančeli autorkoncerts diriģenta Māra Sirmā vadībā, kurā līdz ar kori _Latvija_ muzicēs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un solisti Maksims Risanovs (alts) un Egils Siliņš (bass). Šoruden komponists atgriezīsies Latvijā vēlreiz, jo 1. oktobrī viņa mūzikas autorkoncertu sola kamerorķestris _Sinfonietta Rīga._
Gija Kančeli. Man ir tāda sajūta, it kā es būtu atbraucis uz savu dzimteni. Tieši tikpat patīkami kā tad, kad aizbraucu uz Gruziju, man ir atbraukt uz Latviju. Tāpēc ka šeit ir neparasti laba gaisotne, man ļoti tuvi cilvēki un lieliski mūziķi. Esmu te un piedalos mēģinājumos divas dienas. Tāda attieksme, kādu te saņemu no kora, orķestra, solistiem un diriģentiem, gadās reti. Tāpēc man ir ļoti patīkami. Abi koncerti Doma baznīcā man ir ļoti svarīgi. 4. septembra autorkoncerta programmā ir skaņdarbs Neskumstiet, kurš pirmo reizi skanēs ne tikai Latvijā, bet vispār Eiropā. Pirmatskaņojums notika ASV, Sanfrancisko, bet otrs atskaņojums notiks Rīgā. To diriģēs Māris Sirmais. Esmu pateicīgs saviem izpildītājiem, Latvijas mūziķiem. Tas, ko dara Māris Sirmais, ir izcili. Viņš ierakstīja skaņdarbu Stiksa un tagad to atskaņos vēlreiz. Vārdos grūti izteikt to, cik daudz laba manai mūzikai darījis vijolnieks Gidons Krēmers. Es viņam daudz rakstu. Vai ticēsiet, ja teikšu, ka Latvijā manu mūziku spēlē daudz vairāk nekā Gruzijā? Lūdzu jūs ticēt!
Varbūt tik mājīgi jūtaties visās trīs Baltijas valstīs?
Lietuvā sen neesmu bijis, mani turp neviens neaicina. Igaunijā esmu bijis ļoti reti. Šoruden gan man būs iespējas apmeklēt divu savu skaņdarbu atskaņojumus: 16. septembrī vijolnieki Gidons Krēmers un Tatjana Grindenko vienā koncertā atskaņos Alfrēda Šnitkes, Arvo Perta un manu skaņdarbu. Pēc tam Tallinā būs vēl divi manas mūzikas koncerti 30. septembrī un 1. oktobrī.
Skaņdarbiem, kuri šajās dienās skan Rīgā, ir īpaša priekšvēsture?
Skaņdarbu Dixi man lūdza uzrakstīt izcilais latviešu diriģents Mariss Jansons - kā nelielu darbu atskaņošanai pirms Bēthovena 9. simfonijas Bavārijas Radio simfoniskā orķestra un kora koncertā Minhenē. Savā 60. jubilejā 2009. gadā Jansons atskaņoja visas Bēthovena simfonijas, blakus liekot arī dažus jaunus mūsdienu komponistu skaņdarbus. Mana darba nosaukums Dixi latīniski nozīmē: «Esmu pateicis.» Kad kopā ar dēlu braucu uz mēģinājumu no Ingolštates uz Minheni, mēs apdzinām vairākus lielos treilerus, kuri pārvadāja ekoloģiskās tualetes strādniekiem. Uz visām tualetēm bija uzrakstīts: «Dixi, Dixi, Dixi.» Izrādījās, ka esmu savu skaņdarbu nosaucis tualešu firmas vārdā. Bet ko mainīt bija par vēlu, programmas jau bija nodrukātas.
Interviju pārtrauc telefona saruna, kurā komponists vairākkārt piekodina: tikai nenesiet man uz koncertu puķes! Tās man nav kur likt, un esmu pilnīgi vienaldzīgs pret ziediem…
Tiešām esat vienaldzīgs?
Pret kaut ko taču cilvēkam ir jābūt arī vienaldzīgam? Es, piemēram, galīgi neesmu vienaldzīgs pret skaistām sievietēm. Bet pret ziediem esmu vienaldzīgs. Ir cilvēki, kuri nav vienaldzīgi gan pret sievietēm, gan ziediem. Es viņus apskaužu.
Pret savām jubilejām taču neesat vienaldzīgs? Jūsu 75. gadu jubileju tagad atzīmē daudzos festivālos pasaulē.
Absolūti vienaldzīgs. Jo vairāk ir gadu, jo skumjāk. Nu kā par to lai priecājas?
Bet tas ir labs iemesls daudziem koncertiem, jaunas mūzikas tapšanai?
Es vienalga komponētu, jo tā ir mana profesija un neko citu es neprotu darīt. Cenšos ierobežot savus ceļojumus. Ļoti tālu vairs nelidoju: ne uz ASV, ne uz Austrāliju. Tikai pa Eiropu, kur lidojums nav ilgāks par trim stundām. Visu septembri, oktobri un novembri ceļošu. Bet pēc tam sēdīšos komponēt.
Pret savu draugu, citu mākslinieku jubilejām taču neesat vienaldzīgs?
Neesmu gan. Tikko augusta beigās apritēja 80 gadi kinorežisoram Georgijam Danelijam. Es ļoti priecājos, ka viņš ir sveiks un vesels, un strādā. Septembra vidū 75 gadu dzimšanas diena ir komponistam Arvo Pertam, bet manam draugam Raimondam Paulam tā ir janvārī. Ar viņu satikos. Jau vakar.
Varbūt kaut ko grasāties izdarīt kopā? Paulam patīk spēlēties ar citu komponistu mūziku.
Pat nezinu, ko mēs varētu. Kopā varam tikai mīlēt mūziku, savu ģimeni un savu dzimteni. Reiz mūsu mūzika skanēja vienā koncertā - Māra Sirmā un kora Kamēr… projektā Pasaules Saules dziesmas. Man tas ļoti patika. Tas bija lielisks projekts.
Un tomēr - kas jubilejā visvairāk iepriecināja?
Kad mana mazmeitiņa no Tbilisi pa telefonu man nodziedāja Happy Birthday. Angliski. Viņai ir trīs gadi. Tieši manā dzimšanas dienā 10. augustā no Ingolštates atbrauca mans dēls, kurš strādā izdevniecībā, un nolika man disku. Tas bija pārsteigums, to ierakstījuši trio - Gidons Krēmers, viņa orķestra mūziķis Andrejs Puškarevs (vibrafons) un argentīniešu bandoneonists Dino Saluci. Es neko nezināju. Izrādās, ierakstījuši Rīgā un Oslo. CD vēl tikai nāks klajā, man ir signāleksemplārs.#
Pilnu interviju lasiet www.diena.lv.