Izstāde izveidota 2018. gadā Londonas grāmatu gadatirgum, kad Baltijas valstis bija viesu valstu statusā. Rīga ir septiņpadsmitā pietura izstādes starptautiskajā ceļojumā.
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas mākslinieku oriģinālilustrāciju izstādes ideja ir vizuālos tēlos ietvert kopš seniem laikiem Eiropas kultūrā labi pazīstamo vilkaču tēmu, kas saglabājusi savu popularitāti līdz mūsdienām. Tas, ko mākslinieku darbos varam ieraudzīt, droši vien nav cilvēks, kurš noslēdzis derības ar pašu nelabo, kā liecina mīti un leģendas no aizlaikiem; nē – tas ir spēcīgs, mūsu dzīvajā, sulīgajā dabā nobriedis, strauji mainīties spējīgs tēls, kas spēj pārsteigt un iekarot pasauli ar savu neizsmeļamo vitalitāti.
Trīs Baltijas valstis ir bagātas ar mežiem, neskartu dabu un izkoptu ainavu, līdzīgi mākslā apvienojas spēcīga tradīcija un modernitāte, kur sava vieta ir arī neparastai mistikai. Baltijas ilustratori, izmantojot daudzveidīgu mākslinieciskās izteiksmes arsenālu un pārvaldot bagātu tehniku klāstu, ir radījuši savu versiju par tēmu, kas dziļi sakņojas Eiropas tautu kultūrās.
Londonai izstādes tēma bija izraudzīta, lai ilustrācijas būtu saprotamas cilvēkiem, kuri nepazīst mūsu literatūru un kuriem lielākoties igauņu, latviešu un lietuviešu valodās publicētu grāmatu saturs paliek neatklāts. Tieši jaunradītas ilustrācijas viegli atpazīstamam vilku un vilkaču stāstam katra mākslinieka unikālā, spožā izpildījumā palīdzēja sasniegt izstādes mērķi – ļaut saskatīt un novērtēt Baltijas grāmatu mākslinieku savdabīgo spēku un ilustrāciju augsto māksliniecisko kvalitāti.
Līdz šim izstāde priecējusi apmeklētājus 16 galerijās un izstāžu zālēs Igaunijā – Tallinā un Vīlandē; Polijā – Gdaņskā, Vroclavā, Belostokā, Varšavā, Plockā un Ščecinā; Lietuvā – Viļņā; Itālijā – Pordenonē, Neapolē, Romā, Fridžento, Boloņā un Bari.
Izstādē apkopoti 39 ilustratoru darbi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.
Latviju pārstāv mākslinieki Elīna Brasliņa, Rūta Briede, Roberts Koļcovs, Gunārs Krollis, Gundega Muzikante, Aleksejs Naumovs, Anita Paegle, Arta Ozola-Jaunarāja, Reinis Pētersons, Juris Petraškevičs, Anda Strautniece, Gita Treice, Anna Vaivare un Laima Eglīte.
Izstādes mākslinieciskās koncepcijas autore ir igauņu māksliniece, pieredzējusi starptautisku ilustrāciju izstāžu kuratore Vīve Nora (Viive Noor), kura par izstādes ideju saka: "Kad 2018.gadā tautas balsojumā vilks tika izraudzīts par nacionālo dzīvnieku, izstādes tēmas izvēle šķita pilnīgi pareiza un pamatota. Atrodoties vilka aizsardzībā, uzskatot to par savu garīgo dzīvnieku, tā ir lepna sajūta. […] Vilks ir sociāli inteliģents, un tādai jābūt arī mazai tautai."
Savukārt kataloga priekšvārdā igauņu folkloriste Marju Keivupū (Marju Kõivupuu) raksta: "Ziemeļigaunijā vilkaču pasaku vadmotīvs (domājams, vācu izcelsmes) ir cilvēka (parasti sievietes) brīvprātīga pārtapšana par vilkaci, izmantojot dažādus maģiskus rituālus un formulas (vilka ādas nēsāšana, ejot trīs apļus ap apburtu akmeni, ierīvējot ķermeni ar maģisku ziedi utt.). […] Igauņu folklorā vilka redzēšana bija laba zīme. […] Raganu prāvas ieviesa jēdzienu par tā sauktajiem vilkaču laikiem – maģiski-rituālajām dienām ap ziemas un vasaras saulgriežiem, pavasara un rudens ekvinokcijām, Jāņiem un Ziemassvētkiem. Trīs tautas – igauņi, latvieši un lietuvieši ieguva apzīmējumu vilkaču ļaudis."