Izstādē apmeklētāji ieraudzīs 28 darbus – gan paraugus no mākslinieka agrīnās daiļrades, gan pēdējos gados tapušos. Ekspozīcijas centrālā ass ir matemātika, kas, Venē vārdiem runājot, sevī ietver «visaugstāko iespējamo abstrakcijas līmeni
mākslā.»
Jaunākie darbi ir daļa no divus gadus ilga projekta, kas saistīts ar ģeneratīvo mākslu. Digitāli gleznotās kompozīcijas ir Venē skulptūru Effondrements divdimensionāli ekvivalenti, kur, pakļaujoties dabiskajiem gravitācijas likumiem, loki un leņķi sakrituši uz zemes, radot negaidītas konfigurācijas. Attēlu ģenerēšanai tiek izmantoti algoritmi, kas Venē ir jauna un viņa eksperimentētāja garam atbilstoša tehnoloģija.
«Šīs formulas jeb tēlus es aizņemos no zinātnes grāmatām. Reizēm gadās, ka izvēlētajai figūrai pievienoju kādu vienādojumu, jo tas to papildina, taču to daru arī tāpēc, ka tādējādi samazinu noteiktu izvēlēto priekšmetu formālo aspektu un padaru tos sarežģītākus. Samazinot iespējamību tos tūlītēji interpretēt kā skaistus attēlus. Mani objekti tiek izvēlēti to novitātes, vizuālās oriģinalitātes dēļ. Un bieži vien to atšķirīguma, distancētības dēļ no visa, ko esmu iemācījies par mākslu. Matemātikas izmantošana manā praksē ir paredzēta, lai ieviestu citu realitāti. Tā ir valoda, kurai ir savas formālās īpatnības, sava organizācija, savi estētiskie noteikumi. Mani tajā interesē piedāvājuma bagātība, kas atbrīvota no stilistiskajiem ierobežojumiem, kuri raksturīgi mākslai, kas identificējas ar 20. gadsimta lielajiem vēsturiskajiem virzieniem,» saka Bernārs Venē.
Izstādes kuratores Una Meistere un Daiga Rudzāte.