Pieminekļu valdes jubileja ir reize, lai pieminētu ne tikai tās vadošos darbiniekus, bet atcerētos arī tos, kas ikdienā veica mazāk redzamos darbus. Viens no tādiem ir Ksavers Andermanis, kurš Pieminekļu valdē sāka strādāt tās pirmajā darbības gadā un bija saistīts ar organizāciju turpmākos divdesmit gadus. Izstāde ieskicē viņa dzīves gājumu un Latvijas pagātnes izpētē un popularizēšanā paveikto. 2022. gada decembrī apritēja 125 gadi kopš Ksavera Andermaņa (1897–1974) dzimšanas.
Ksavers Andermanis no 1908. līdz 1917. gadam mācījās Pēterpils evaņģēliski luteriskajā Sv. Katrīnas draudzes skolā, 1918. gadā iestājās Baltijas Tehniskajā augstskolā Rīgā, bet 1920. gadā – Latvijas Augstskolas Arhitektūras fakultātē. Dažādu apstākļu dēļ viņš bija mūžīgais students, kurš arhitektūru studēja līdz pat 1940. gadam, kad izņēma augstskolā iesniegtos dokumentus. Lai gan Andermanis arhitektūras studijas nepabeidza, tomēr viss viņa darba mūžs Latvijā bija saistīts ar tautas celtniecības materiālu vākšanu, pētīšanu un popularizēšanu, kur bija nepieciešamas arhitekta zināšanas un pieredze. Andermaņa paveiktais bieži noderējis nākamo paaudžu arhitektu, etnogrāfu un muzeju darbinieku sagatavošanā.
20. gs. 20. gados, līdztekus arhitektūras studijām, Ksavers Andermanis piedalījās Pieminekļu valdes etnogrāfiskajās ekspedīcijās. Viņš bija darbinieks gan Pieminekļu valdē, gan Latvijas Vēsturiskajā muzejā, kā arī strādāja 1924. gadā dibinātā Brīvdabas muzeja izveides darbos. Aktīvs lektors un publicists tautas celtniecības un etnogrāfijas jautājumos. 1937. gadā Andermanis kļuva par Cēsu muzeja direktoru. Viņa laikā muzejs tika papildināts ar daudziem nozīmīgiem eksponātiem, tika arī aizsākts materiālu komplektēšanas darbs, rīkojot muzeja ekspedīcijas. Darbu pārtrauca padomju okupācija 1940. gadā. 1941. gada martā Andermani atbrīvoja no darba Cēsu muzejā, un viņš ar sievu repatriējās uz Vāciju.
Izstādi sagatavojis Cēsu Vēstures un mākslas muzejs.
Izstādes autori – Vija Rozentāle, Tālis Pumpuriņš.